"Ir samaksāti sodi un bez problēmām viss turpinās." Ģenerālprokuratūra atkārtoti prasa kriminalizēt karteļus
Ģenerālprokuratūra atkārtoti vērsusies valdībā, pieprasot uzņēmējiem noteikt kriminālatbildību par cenu sarunāšanu iepirkumos. Šāda rīcība seko Saeimā noraidītajām likuma izmaiņām, kas paredzēja karteļu kriminalizēšanu. Ja atsaucības tomēr joprojām nebūs, ģenerālprokurors aicinās iesaistīties Valsts prezidentu.
Konkurences padomes atklātajās karteļu lietās tādās jomās kā būvniecība, ceļu būve un autobusu pārvadājumi, uzņēmumiem piespriesti naudas sodi. Taču īpašniekiem par cenu sarunāšanu iepirkumos sods nav paredzēts. "Sabiedrības par atklātību – Delna" rīkotajā tiešsaistes diskusijā šādu atbildības trūkumu par kategoriski nepieņemamu sauc ģenerālprokurors.
"Konkurences padome iepriekšējos gados vairākkārt ir konstatējusi karteļus. Un pasakiet, vai situācija ir mainījusies? Vai situācija ir uzlabojusies? Visos gadījumos, kad ir jau stājušies spēkā Konkurences padomes lēmumi caur tiesu, ir samaksāti sodi, un bez problēmām viss turpinās," saka ģenerālprokurors Juris Stukāns.
Ģenerālprokurors ir pārliecināts, ka uzņēmējiem par prettiesisku vienošanos iepirkumos ir jāparedz kriminālatbildība. Arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs atbalsta karteļu kriminalizēšanu, jo ar spēkā esošo regulējumu problēmas nav iespējams novērst.
"Samaksā soda naudu tikai uzņēmums, bet fiziskās personas, kuras patiesībā ir shēmas autori un izpildītāji, paliek nesodīti. Tā tēlaini runājot, es gribētu to salīdzināt droši vien ar astoņkāji. Ja mēs nocērtam vienu kājiņu, tad pārējās kājiņas turpina aktīvi darboties un galva turpina zīmēt shēmas," saka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārstāve Anda Rumjanceva.
Turpretī uzņēmēju organizācijās uzskata, ka tomēr vēl būtu rūpīgi jāizvērtē, vai uzņēmējiem paredzēt cietumsodu karteļu lietās.
"Tas ietvertu sodu samērīguma izvērtēšanu, jo mēs tomēr runājam par potenciālu cilvēka brīvības ierobežojumu un tas ir pats smagākais sods. Un jāskatās, vai nebūtu riski, piemēram, godprātīgam uzņēmējam nonākt situācijā, ka viņš var tikt sodīts. Izanalizēta aktuālā statistika," teic Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.
Savukārt Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs Andrejs Judins (JV) vērš uzmanību, ka parlamentā par to spriests jau mēnešiem ilgi.
"Prasot statistiku un pierādījumus, ir jāsaprot, ka par to varētu runāt, ja mēs, piemēram, paredzētu atbildību par sadarbību ar citplanētiešiem. Un jautājums – ir tie citplanētieši vai nav? Īsti par ko mēs runājam? Šeit ir runa par reālu parādību, un neviens neapšauba karteļu esamību. Un neviens arī neteica, ka tas nav tik īpaši kaitīgi. Tātad, ja ļaunums ir, nu skaidrs, ka uz to ir jāreaģē," saka Judins.
Saeimas vairākums septembra sākumā noraidīja Andreja Judina ierosinājumu ieviest kriminālatbildību par prettiesisku vienošanos iepirkumos. Ģenerālprokurors uz to reaģējis, atkārtoti vēršoties valdībā. Jau pagājušā gada maijā viņš aicināja premjeru Krišjāni Kariņu atbalstīt Krimināllikuma izmaiņas. Taču valdība toreiz to atstāja bez ievērības. Ja vēsture atkārtosies, Juris Stukāns šoreiz apņēmies vērsties arī Rīgas pilī.
"Ja Ministru prezidente nekādā veidā mums nesniegs atbildes, man ir vēl viens variants. Publiski aicināšu Valsts prezidentu iesaistīties šajā pasākumā," norāda Stukāns.
Cenu sarunāšana ir konkurences tiesību smagākais pārkāpums iepirkumos, jo tiek izšķērdēta nodokļu maksātāju nauda, kā arī iedzīvotāji pārmaksā par precēm vai pakalpojumiem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
