Irānas kiberdraudi Eiropai: vai Latvija var kļūt par mērķi?

Konflikts Irānā liek Eiropai būt augstā gatavībā – Eiropols marta sākumā izplatīja brīdinājumu par "paaugstinātu terorisma un vardarbīga ekstrēmisma apdraudējumu, kā arī par pieaugošiem kiberuzbrukumiem un dezinformācijas kampaņām."

"Galvenie riski ir paaugstināts terorisma un vardarbīga ekstrēmisma apdraudējums, pieaugoši kiberuzbrukumi pret Eiropas Savienības infrastruktūru, ar konfliktu saistītu tiešsaistes krāpniecības shēmu pieaugums, kā arī dezinformācijas un ietekmes kampaņu izplatīšanās," norāda Eiropola komunikācijas vadītājs Jans ops gens Orts.

Neskatoties uz pašreizējo karadarbību un Irānas spēcīgo kiberlielvaras reputāciju, tās redzamā aktivitāte kiberjomā līdz šim ir bijusi negaidīti maza, raksta "BBC". Eksperti britu raidorganizācijai pieļauj divus variantus – vai nu Irānas kiberkapacitāte ir tikusi pārvērtēta, vai arī tās darbības ir paralizējuši Izraēlas atbildes triecieni. Līdz šim ievērojamākais incidents reģistrēts šonedēļ – tas bija uzbrukums ASV medicīnas tehnoloģiju uzņēmumam, ko veikusi ar Irānu saistīta kibergrupa "Handala", izdzēšot datus un traucējot sistēmu darbību.

Savukārt izdevums "Politico" analizē: Irāna tiek uzskatīta par vienu no četriem lielākajiem Rietumu pretiniekiem kibertelpā, līdzās Krievijai, Ķīnai un Ziemeļkorejai. Tomēr līdz šim ir maz pierādījumu, ka tā aktīvi mērķētu uz Eiropu.

Irānas kiberdraudi Latvijai – vēsturiski zemi, bet šobrīd situācija var mainīties

Irānas kiberdraudu aktivitāte Latvijā līdz šim bijusi zema, tomēr, pieaugot spriedzei starp Irānu un Rietumvalstīm, situācija varētu mainīties, intervijā portālam "tv3.lv" norāda CERT.LV vadītāja vietnieks Varis Teivāns.

"Ja vērtē vēsturiski Irānas APT grupu jeb kiberoperāciju grupu aktivitāti šeit Latvijā, tad tā nav bijusi augsta, drīzāk zema. Tie ir bijuši atsevišķi gadījuma rakstura gadījumi, kas, iespējams, pat nav bijuši tieši tēmēti pret Latviju. Tas, kas varētu mainīties šajos apstākļos, kad ir šis konflikts – noteikti dronu tēma varētu būt iemesls, kādēļ Latvija varētu būt interesanta," norāda CERT.LV pārstāvis.

Latvija varētu kļūt interesantāka kā potenciāls mērķis, īpaši, ja kādā veidā atbalstīs ASV, Izraēlas operācijas. Mūsu jau sniegtais atbalsts Ukrainai arī varētu pavērst Irānas kiberoperāciju skatu Latvijas virzienā, iziet no Teivāna sacītā.

Noskaties arī: Karš Tuvajos Austrumos var ieilgt un eskalēties visā reģionā, komentē Sārts

"Ukrainu mēs jau atbalstām. Kā dzirdams presē, Ukrainas prezidents arī ir izteicis iespēju, ka Ukraina atbalstīs ar ekspertiem un tehnoloģijām šīs arābu valstis. Un, ja tas notiek, iespējams, tā uzmanība var mainīties. Es pieļauju, ka vēsturiski arī pret Ukrainu Irāna nav bijusi tā aktīvākā kibertelpā. Bet tagad tas varētu mainīties dēļ šī potenciālā atbalsta," komentēja Teivāns.

Vērtējot riskus Latvijai, nav sagaidāms straujš pagrieziens, ka "nokļūsim Irānas uzmanības centrā", tomēr ja Eiropas vai NATO dalībvalstis sniegs lielāku atbalstu šajā konfliktā iesaistītajām Rietumvalstīm, tad situācija varētu mainīties.

Iespējamie kiberuzbrukumi vai informācijas operācijas šādās situācijās bieži vien tiek izmantoti kā papildu instruments – gan informācijas iegūšanai, gan sabiedrības destabilizēšanai.

Pēc Teivāna teiktā, dezinformācijas aktivitātes jau šobrīd ir novērojamas, taču tās pārsvarā nav vērstas tieši pret Latviju. "Drīzāk tās ir vērstas pret Rietumu valstīm kopumā, cenšoties mazināt pārliecību par militāro operāciju sekmēm pret Irānas infrastruktūru," skaidro Teivāns.

Iespējams scenārijs: situāciju varētu izmantot Krievija

Vēsturiski ir bijuši gadījumi, kad ar agresorvalsti Krieviju saistītas kibergrupas pārņem Irānas izstrādātus kiberuzbrukumu rīkus vai piekļuves jau kompromitētām sistēmām, lai gūtu sev labumu.

"Ja Irānas kiberoperācijas šobrīd tiktu vājinātas, nav izslēgts, ka Krievija varētu mēģināt šo situāciju izmantot savā labā. Tādām valstīm, kā Krievija, arī termins "sabiedrotais" ir ļoti šķobīgs," norāda Teivāns.

Šādā gadījumā potenciālie uzbrukumi Baltijas valstīm drīzāk būtu saistāmi ar Krievijas, nevis Irānas aktivitātēm.

Drošības dienests: terorisma draudu līmenis Latvijā ir zems

Latvijā terorisma draudu līmenis pašlaik ir zems, un Valsts drošības dienesta (VDD) rīcībā esošā informācija neliecina, ka tuvākajā laikā situācija varētu mainīties, "tv3.lv" uzzināja VDD.

Vienlaikus VDD atbilstoši savai kompetencei pastāvīgi vērtē notiekošo informatīvajā telpā un sabiedrībā, lai savlaicīgi identificētu un novērstu dažādus apdraudējumus nacionālajai drošībai.