Īvāns: Mēs neesam bāreņu tauta vai nespējīga nācija. Mēs varam ļoti daudz

"Baltijas ceļš netika rīkots aiz labas dzīves," raidījumā uzsver Īvāns. "Tas tika rīkots, jo tautas kustībām, izvirzot idejas par valstisko neatkarību, mēs sagaidījām pilnīgu ignoranci no Maskavas un Rietumu valstīm. Lai arī pasludinājām, ka Baltijas ceļš ir par atgriešanos Eiropā, mūs te neviens negaidīja. Tas bija ļoti svarīgi parādīt, ka mums ir jāsanāk kopā, jāpierāda, ka neesam ekstrēmisti, kā Kremlis to mēģināja pasniegt, ka tā ir tauta, kas cīnās par brīvību, ir skaista, kā arī piespiest Maskavu piekāpties. Un šie Baltijas ceļa mērķi tika sasniegti."

Īvāns atzīst, ka jau tajā dienā pirms 35 gadiem bijusi sajūta, ka ar šo notikumu Baltijas valstsis ieiet pasaules vēsturē. To netiešā veidā apstiprina arī pēcākie kāda latvieša, kurš strādājis NASA izteikumi, ka baltiešu sadošanās roku ķēdē bijusi redzama arī no kosmosa.

Pats Tautas frontes priekšsēdētājs cilvēku ceļā stājās uz Latvijas un Igaunijas robežas, vienu roku dodot latvietei, bet otru – igaunietei. Sākotnēji gan bijis plānots, ka Latvijas Tautas frontes līderi atradīsies Latvijas Radio ēkā un tādā veidā koordinēs akcijas norisi, taču Maskava to liedza. Par spīti aizliegumam Ivāns ierakstīja īpašu uzrunu, kas neatļauti pēcāk tika translēta radio.

"Jau pēc divām stundām atrados Unguriņos. Man bija pullovers trimdas latviešu dāvināts – balts ar milzu Latvijas ģerboni virsū, zīdā izšūtu. Tad es kā robežstabs stāvēju uz Latvijas-Igaunijas robežas," atminas Īvāns.

Viņš turpina: "Šī mītiņa galvenā doma bija, ka mēs šobrīd atceļam Otro pasaules karu savā teritorijā, ka mēs anulējam Molotova Ribentropa paktu. Pamatdoma bija – mēs nekad vairs nepieļausim 1940. gadu, mēs kopā cīnīsimies, nav tādas cenas, par kuru mēs būtu gatavi atgriezties padomju impērijā."

Īvāns arī akcentē, ka šādus lielos uzvarus brīžus vajag atcerēties un ne tikai gadadienās. Tas tādēļ, ka ikdienā vairs nevaram dzīvot tik lielā spriedzē kā toreiz, taču mums, latviešiem, ir jāsaprot – ka varam izdarīt arī paši. Proti, varam kritizēt valdību, kritizēt politiķus, bet arī mums pašiem kaut kas lietas labā ir jādara.

"Mēs neesam bāreņu tauta, kaut kāda maza, nespējīga nācija. Mēs varam ļoti daudz. To tagad pierāda arī Ukrainas karš, ka mēs palīdzam Ukrainai un kaut kādā ziņā esam kļuvuši par līderiem Ukrainas atbalsta līderiem," uzsver Īvāns.