Cenšoties nokļūt Latvijā no Krievijas, daudziem ukraiņu bēgļiem ceļojums arvien ir ļoti mokošs. Bēgļi Krievijas pusē uz robežas zem klajas debess nīkst pat vairākas dienas bez tualetēm, pajumtes un ēdamā. Un nereti viņiem jāpacieš krievu robežsargu ņirgas. Silta tēja un cits brīvprātīgo atbalsts kaut cik jūtamā apjomā atrodams vien mūsu pusē.
"Kā jūs redzat, vietas te nav daudz, bet mēs cenšamies turēt siltu, augšā liekam mazos bērnus. Māmiņas un vecmāmiņas saadījušas zeķes, liels pieprasījums."
Grebņevas robežkontroles punktā dežurē četri brīvprātīgie – gaida ukraiņus. Diennakts režīmā viņi te ir jau gandrīz nedēļu, ik dienu atbalstot simtiem bēgļu. Krievu robežsargi pēdējās nedēļas apzināti bremzē cilvēku ielaišanu Latvijā, liekot uz robežas nīkt piecas un vairāk dienas.
"Vienā vārdā – tas ir necilvēcīgi, grūtnieces, veci cilvēki, bērni pavada uz ielas līdz septiņām dienām. Viņi, kā nu prot, cenšas izveidot mazas teltis. Šodien dzirdēju, ka robežsargi aizliedz dalīties ar pārtiku, un cilvēki nepieņem, jo ir bail," teic biedrības "Tavi draugi" pārstāve Laura Čaupele.
Ukraiņi stāsta, ka Krievijas pusē iespēju robežās ukraiņiem mēģina palīdzēt brīvprātīgie Krievijas iedzīvotāji, taču apstākļi vienalga ir antisanitāri. Visapkārt atkritumi, gulēt benzīntankā vai veikalā uz grīdas neviens neļauj. Par sīkāko pārkāpumu krievi draud izmest no rindas. Cilvēki guļ no plēvēm sastiķētās teltīs vai transportlīdzekļos.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
"Mēs nopirkām braucienu līdz robežai, autobuss mūs aizveda tur, izlaida, tad pusotru divas dienas tev bija kaut kur jāpaliek. Uz robežas ir nojumes, kur it kā ir jāuzturas, taču tur ir ļoti auksti un mitrs, tādēļ kopā ar grupu, kas atbrauca pirms mums, noīrējām nomas autobusu, kuram sametām naudu un kurš vienkārši stāvēja ar ieslēgtu aizdedzi pie robežas, lai esam siltumā," stāsta ukrainiete Eva.
"Tajā pusē bijām četras dienas. Ar dažiem cilvēkiem kopā īrējam autobusu, citi nakšņoja teltīs – kā nu kurš varēja," teic Taisija no Hersonas.
Daudzi ukraiņi aktīvāk bēgt no mājām sākuši tieši pēc krievu organizētajiem pseidoreferendumiem.
"Ja atteicies balsot, to atzīmēja un solīja atnākt aptaujā vēlāk. Ja nobalsoji "par", uzreiz izsniedza Krievijas pasi un izziņu par mobilizāciju. Izlēmām aizbraukt tādēļ, ka arī pie mums izsludināja mobilizāciju un sāka lasīt prom puišus. Izlēmām aizbraukt, jo negribam karot pret savējiem, pret atbrīvotajiem," atklāj ukrainis Artjoms.
Palīdzību pēc nokļūšanas Latvijā sniedz brīvprātīgie. Lai nodrošinātu visu nepieciešamo, uz robežu brauc arī vietējie iedzīvotāji.
"Vietējie dod tādu fantastisku pienesumu. Jūs netrāpījāt, bet mums sieviete atveda zupu, un mums tieši trāpījās uz to laiku, kad nāca ārā grupa, un mēs lieliski viņus pabarojam – 40 cilvēkus ar svaigi atvesto zupu," norāda Inga Bernāne, brīvprātīgā no Kārsavas.
Par rindām Krievijas pusē informācija ir arī robežsargiem. Vienlaikus viņi grib atspēkot publiski izskanējušo informāciju, ka bēgļiem te neesot nekādu iespēju sasildīties vai apmeklēt tualeti.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
"Šajā telpā ir iespēja personām sagaidīt savus transportlīdzekļus – uz dīvāniem siltumā, paņemt kafiju. Personas nevēršas bieži pie mums ar jautājumiem, ka vajadzētu sasildīties vai pirmo palīdzību. Kad personas ir nokļuvušas pie mums, ja viss ir kārtība ar dokumentiem, viss iet diezgan raiti," skaidro Grebņevas robežkontroles punkta priekšnieka vietnieks Ivars Rancāns.
Saskaņā ar pašu ukraiņu stāstīto Krievijas pusē dienām ilgi rindā sēž līdz pat 1000 cilvēku. Tas nozīmē, ka tīri cilvēciska palīdzība un atbalsts pēc mokošās robežas šķērsošanas būs nepieciešams arī turpmāk.
