Latvija, Lietuva un Igaunija ir to NATO valstu saimē, kas proporcionāli savai ekonomikai veic vislielākos ieguldījumus aizsardzībā. Tomēr vienotas vīzijas un plānošanas trūkums var veicināt ilūziju par drošību. Saka pētījuma autors Roberts Kits no domnīcas "LaSER". Viņš akcentē nepieciešamību rīkoties koordinētāk.
"Skaidrs, ka, saplūstot miera un kara laikiem, tie apdraudējumi kļūst arvien dažādāki, mums ir svarīgi reaģēt uz tiem laikus. Protams, ka koordinēti mēs to varam izdarīt labāk."
Runājot par kopīgiem iepirkumiem, pētnieka ieskatā, ir jāapzinās, ka to īstenošana var būt sarežģīta un ar augstu neizdošanās risku.
"Tas kopīgo iepirkumu jautājums ir ļoti vienmēr tāds redzams un aktuāls. Un tur ir izaicinājumi. Mēs, apskatot Ziemeļvalstu pieredzi, redzam, ka pat tik integrētā reģionā kā Ziemeļvalstīs tie kopīgie iepirkumi bieži vien nesokas. Bet skaidrs, ka tas nenozīmē, ka tagad mums vajadzētu atmest šos centienus."
Ja bruņojumu visas trīs Baltijas valstis pirktu kopā, tas būtu ne vien lētāk, bet arī ātrāk. Norāda telekomunikāciju uzņēmumā LMT, kas iesaistījies arī militārās industrijas projektu īstenošanā.
"Šobrīd ir milzīga konkurence. Visas valstis pērk. Un mēs ar saviem iepirkumiem esam maza daļa. Bet, ja mēs būtu trīs kopā, tā jau būtu lielāka pirkšanas jauda, jo šobrīd visi stāv rindā, visi grib. Un tie bieži vien ir gadi, neatkarīgi no tā, cik daudz tev ir naudas. Tev ir jāpastāv pēc deficīta preces rindā. Tāpēc tā būtu iespēja dabūt ātrāk."
Vērtējot, kā Baltijas valstīm līdz šim veicies ar kopīgiem iepirkumiem militārajā jomā, kritisks viedoklis ir bijušajam premjerministram Mārim Kučinskim (AS).
"Es teiktu, ka šobrīd tas tādos bērna autiņos stāv. Un es tādu lielu tendenci no vārdiem pāriet pie darbiem vēl vismaz no malas neesmu pamanījis. Iespaids ir diezgan pagaidām bēdīgs. Šis nav brīdis, kur katrs atsevišķi ies – jūs paliekat savā vietā, es palieku savā vietā. Šeit, vai nu saliekam muguras kopā ar Baltijas valstīm, Poliju, Somiju un visi kopā nodrošinām drošību – tam ir jābūt galvenajam -, vai tad jāiet mājās."
Turpretī aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) uzskata, ka Baltijas valstis jau šobrīd sadarbojas veiksmīgi.
"Mēs ļoti aktīvi sadarbojamies aizsardzības jomā. Stratēģiski mēs esam ļoti līdzīgi domājoši. Protams, mēs apzināmies, cik ir svarīgi ieguldīt aizsardzībā. Cik ir svarīgi atbalstīt arī Ukrainu. Šeit mēs skatāmies uz ļoti konkrētiem procentiem. Mēs esam izveidojuši Baltijas aizsardzības līniju. Mēs stiprinām kopā pretgaisa aizsardzību."
Pētījuma publiskošanas laiks nav izraudzīts nejauši. Krievija un Baltkrievija šodien sāk militārās mācības "Zapad". Aizsardzības ministra vērtējumā, agresorvalstu militārie manevri tiešu apdraudējumu Latvijai nerada, bet provokāciju risks pastāv.
"Mums ir jābūt gataviem jebkādiem scenārijiem, un mēs esam gatavi. Protams, ka mēs zinām, kam mēs kaimiņos blakus esam. Tā ka mums ir jābūt modriem visu laiku, it īpaši šādu mācību laikā."
Pēc ministra teiktā, Latvija rūpīgi uzrauga militāro manevru norisi.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
