Jau nākamgad Latvijā jāsāk ierobežot vienreizlietojamos traukus un citus plastmasas izstrādājumus. Vai esam tam gatavi?
Latvija kopā ar vairākām citām Eiropas valstīm pērn vienojās, ka turpmāk mazinās plastmasas piesārņojumu. Un šonedēļ pie mums savu ceļu sācis likumprojekts, kurā noteikti soļi, kā to paveikt. Jaunie noteikumi nosaka, ka jau nākamgad no veikalu plauktiem pazudīs, piemēram, vienreizlietojamie plastmasas trauki.
Plastmasas izstrādājumu patēriņa samazināšanas plānu paredz Eiropas Savienības direktīva, kurai pērn pievienojas arī Latvijai. Galvenais iemesls – visā pasaulē plastmasas piesārņojums nemitīgi pieaug.
"Plastmasas patēriņš jau kopš pagājušā gadsimta 1950. gadiem pasaulē ir audzis 20 reizes. Protams, tas ir viegls, ērts materiāls, nav arī dārgs, bet mēs viņu bieži lietojam pārāk nepārdomāti. Un jāņem vērā, ka plastmasas veidu ir tik daudz, ka ne visus var arī pārstrādāt," norāda VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere.
Teju 31 000 tonnu – pērn tik daudz plastmasas atkritumu saražoja Latvijā, liecina VARAM pasūtītais tirgus pētījums. Vairums no tiem – dažādi iepakojumi. Taču liels apjoms arī vienreizlietojamiem plastmasas traukiem – vairāk nekā 800 tonnu. Aptuveni 2% no tā visa – nonāk dabā.
"Vienību skaita ziņā tādēļ, ka plastmasa ir salīdzinoši viegls materiāls, viņi ir ievērojami vairāk un daudz. Tāpēc no direktīvas viedokļa bija galvenais skatīties nevis apjoma ziņā, bet, kādas lietas piesārņo, cik daudz mēs plastmasas izmetam un kuras ir videi kaitīgas, nepārstrādājamas," saka SIA "Gateway&Partners" pārstāve Zanda Vipule.
Un ne tikai dabā daudz sastopami, bet arī sarežģīti pārstrādājami gan vienreizlietojamie plastmasas trauki, gan, piemēram, ausu bakstāmie kociņi un salmiņi. Turklāt to izmantošanas mūžs ir tik īss, ka tieši šie plastmasas produkti būs pirmie, kas pazudīs no veikalu plauktiem. Bez šiem produktiem cilvēki gan nepaliks.
"Ja mēs iesim uz veikalu, jau redzēsim, ka alternatīvas jau tiek piedāvātas. Kaut vai tiem pašiem plastmasas ausu kociņiem, jau tagad veikalos pretī piedāvā gan papīra, gan bambusa kociņus. Tāpat tieši arī šiem salmiņiem. Mēs varam iegādāties gan stikla, gan papīra," stāsta VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore.
Izmaiņas gan nāk kopā ar izaicinājumiem. Alternatīvie materiāli ir arī dārgāki. "Ļoti liels izaicinājums ir galda piederumi, jo, lai viņus saražotu videi draudzīgi, pārsvarā pāriet uz kartonu. Bet tas ražošanas process ir ļoti vides resursu prasošs. Un arī cena šobrīd divas līdz četras reizes lielāka, arī tas it izaicinošāk," apliecina SIA "Gateway&Partners" pārstāve.
Paredzams, ka visi aizliegumi stāsies spēkā no nākamā gada 3. jūlija. Līdz gada beigām gan paredzēts pārejas periods, kad varēs iegādāties gan plastmasas, gan dabai draudzīgu materiālu produktus.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
