Jaunā Konkurences padomes vadītāja izvēlē izslēdz "politiskā tirgus" iespējamību

Visiem par lielu pārsteigumu, Konkurences padomes vadītāja Skaidrīte Ābrama, kas nupat spēja izrādīt cieņu raisošu drosmi apturēt atkritumu monopola veidošanos Rīgā, atkāpusies. Jauna vadītāja atrašanai Valsts kanceleja rīkos konkursu.

Nozari pārraugošais ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV ) cer atrast politiski neietekmējamu profesionāli ar zināšanām konkurences tiesību jomā, kas spēs turpināt iesāktos darbus. Ministrs noraida bažas, ka jauno vadītāju varētu izvēlēties politiskas tirgošanās dēļ.

"Es domāju, ka kaut kāda patirgošanās politiski, tās faktiski ir tādas abstrakcijas, nav absolūti reālas," pārliecināts ir ekonomikas ministrs.

Ābrama par Konkurences padomes vadītāju kļuva, kad ekonomikas ministrs bija Daniels Pavļuts (A/P!), pārapstiprināta Arvila Ašeradena (JV) ministrēšanas laikā. Abi politiķi šobrīd pārstāv valdošās partijas un labi zina konkurences jomas nianses. Tie cer uz konkursa politisko neitralitāti, lai atrastu kandidātu, kas spētu turpināt turēt Ābramas uzstādīto augsto latiņu.

"Tur politiķiem vajadzētu būt tik tālu, cik nu vien iespējams, ieskaitot arī nozares ministru. Ja man būtu sava sajūta, man liekas, te svarīgāka būtu turpinātība. Drīzāk turpinātība nekā "svaigs" skatījums," uzskata Pavļuts.

Tikmēr aptaujātie valdošo partiju pārstāvji pieļauj riskus, ka kāds biznesa pārstāvis gan varētu censties lobēt savu cilvēku. "Riski pastāv vienmēr, tātad tiem, kas to dara, jācenšas izvairīties no šiem riskiem. Protams, ka tas ir iespējams, jā," uzskata Saeimas deputāts Ašeradens (JV).

"Šis "Tīrīgas" jautājums, starp citu, tā vēl nav beidzies. Un es nezinu, kad mēs pilnībā to izbeigsim. Cilvēki cīnās, jo tā nauda, ko varētu izsūknēt no Rīgas iedzīvotāju maciņiem, grozās par 600–700 miljoniem eiro. Milzīga nauda.  Daudz kas ir uz spēles, tāpēc, protams, ņemot vērā šo, es sagaidu, ka varbūt kāds mēģinās ielobēt ne pašas augstākās klases profesionāli šajā amatā," uzskata Krišjānis Feldmans (JKP).

"Es neko nevaru izslēgt, bet es domāju, – no koalīcijas puses tā apņēmība būtu atrast tiešām iespējami labu kandidātu. Tas, ka, protams, lieliem tirgus spēlētājiem interesē, kas tad ir šis konkurences uzraugs, tas, es domāju, nenoliedzami gan būvniecības jomā, gan mazumtirdzniecības, vairumtirdzniecības jomā," pauž Saeimas deputāts Jānis Dombrava. (NA)

Tikmēr labas korporatīvās pārvaldības eksperts Andris Grafs TV3 Ziņām atzina, – lai tiešām novērstu politisko tirgu, kandidātu izvērtējums jāuztic profesionāļiem, turklāt konkursa kritērijiem jābūt tik skaidriem, lai tie pēkšņi nemainītos, kad jautājumu sāk skatīt valdība. Pēc jaunā vadītāja izvēles, iespējams, varētu aktualizēties diskusija, reaģējot uz Ābramas aicinājumu Konkurences padomi veidot kā pilnībā neatkarīgu iestādi.

"Kad vadītājs ir politiski neitrāls, augstas klases profesionālis, tad vairs nav tik būtiski, vai tīri tehniski šī iestāde valsts pārvaldes, tehniski pakļauta ministrijai vai nav, tas ir sekundārs jautājums," uzskata Andris Grafs.

"Aicinātu Latviju skatīties uz tādu iespēju, ka mēs šīs neatkarīgās institūcijas apvienojam, piemēram, regulators un konkurences padome, un, iespējams, skatīties tālāk, kā to darījuši briti, apvienojot arī ar patērētāju tiesību aizsardzību organizāciju," norāda Ašeradens.

"Iestājos par to, ka tāda mēroga institūcija, kā Konkurences padome, būtu jālemj par to, ka tā ir patiešām likumā noteikta neatkarīga institūcija, nevis ministrijas pārraudzības iestāde," pauž Daniels Pavļuts.

"Kaut kāda loģika ir, par to, lai KP varētu uzraudzīt efektīvāk, arī tās kapitālsabiedrības, kuras atrodas zem Ekonomikas ministrijas. Tai pat laikā man tiešām ir vēlme redzēt KP ciešāk iesaistītu saistībā ar dažādām lielām korporācijām, nevis tik daudz trenkājot mazos, vietējos uzņēmums, pašvaldības vai valsts kapitālsabiedrības," norāda Jānis Dombrava.

Arī ekonomikas ministrs gatavs diskusijai, taču tas neesot steidzams jautājums.