Jaunajam mācību gadam Rīgā gatavojas arī Ukrainas bēgļu ģimenes; lielākais izaicinājums būšot mācības latviešu valodā.
"Pārdzīvojam, ka mācības būs tikai latviski, bet centīsimies," – tā par gaidāmo mācību gada saka Ukrainas kara bēgļu ģimene. Gatavojoties 1. septembrim, Ukrainas iedzīvotāju atbalsta centrā Rīgā notiek izglītojoši semināri par mācību procesa īpatnībām Latvijā. Izrādās, atšķirību, salīdzinot ar Ukrainu, ir krietni daudz.
Rīgas pašvaldības policija sarūpējusi izglītojošus materiālus. Piemēram, šeit ir krāsojamā grāmata par policistu suni – noderīga informācija, kā droši uzvesties Rīgā.
Nedaudz pāri plkst. 12.00 dienā, un uz izglītojošo pasākumu atbalsta centrā steidz ukraiņu ģimenes, tostarp ar bērniem. Lielākā daļa gan runāt kameras priekšā negrib. Satraukums par jauno mācību gadu ir liels, bet reizē arī cerības, ka viss tomēr būs labi.
"Noskaņojums ir labs! Iesim 1. septembrī jau otro reizi. Ukrainā pirmo klasi jau pabeidzām, taču, tā kā šeit pirmajā klasē ņem tikai no septiņiem gadiem, iesim atkal. Pārdzīvojam, ka viss būs tikai latviski, jo uzņems tikai latviešu skolās, bet centīsimies," teic Irina un Sofija.
Aktu zālē Izglītības kvalitātes dienesta un citu iestāžu pārstāvji sanākušajiem izstāsta par kārtību, kā mācības notiek – sākot no pamatskolas līdz pat augstskolām. Tāpat sanākušajiem izskaidro arī par jauniešu iespējam saturīgi pavadīt brīvo laiku, piemēram, apmeklējot šaha, volejbola, tuvcīņas pulciņus. Zāle nebūt nav pārpildīta, bet atbalsta centra vadītājs skaidro – šādi semināri notiks vairākkārt, un, ņemot vērā pēdējo karsto vasaras dienu, apmeklējums nebūt nav peļams.
"Šobrīd visas skolai nepieciešamās pakas ir pieejamas Sarkanajā Krustā, tās izsniedz, skolas jau arī šo to nodrošina. (TV3: Kas ir lielākās problēmas?) Es domāju, ka lielākā problēma būs pēc 1. septembra, jo visiem jāuzsāk mācības latviski. Pozitīvais, ka bērni valodu uztver ļoti ātri. Es domāju, pirmais pusgads, un mācības ieies normālās sliedēs," norāda Rīgas atbalsta centra Ukrainas iedzīvotājiem vadītājs Pēteris Grūbe.
Ukraiņiem izskaidro ne tikai mācību procesa īpatnības, bet arī to, no cik gadu vecuma bērni Latvijā vieni paši drīkst atrasties ielā – Ukrainā šādā ziņā ir krietni lielāka brīvība, neslēpj centra vadītājs: "Tur stipri jaunāki bērni tiek laisti vieni paši, kad cilvēkiem saka, ka var sanākt nepatikšanas, tad viņi neticīgi – pat sešgadīgus laiž pa Kijevu blandīties vienus pašus! Mums tas tā gluži nav pieņemts."
No nākamās nedēļas Rīgas atbalsta centra Ukrainas iedzīvotājiem centrs pārcelsies uz mazākām telpām, lai gan joprojām nav skaidrības par turpmāko finansējumu, no politiķiem esot saņemti solījumi, ka nauda atradīsies.
Jāpiemin, ka līdz šim Latvijā reģistrēti 37 332 Ukrainas iedzīvotāji. 32% no visiem ir bērni, pamatā vecumā no diviem līdz 17 gadiem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
