Jauno mācību gadu uzsākot, pirmsskolās ieviesta kompetenču pieeja, taču nav pārskatītas pedagogu slodzes

Pirmdien dārziņa gaitas uzsāka ap 20 000 bērnu. Viņiem visiem šis gads būs citādāks, jo izglītošanās būs kompetencēs balstīta. Mainīsies arī skolotāja loma un uzdevumi. Bērni mazāk savā nodabā vienkārši rotaļāsies, bet vairāk tiks iesaistīti mācību procesā, kas būs vērsts uz caurviju prasmju attīstīšanu.

Pedagogu arodbiedrības vadītāja gan norāda uz kādu pamatīgu trūkumu, kas nav ņemts vērā – proti, jaunā sistēma ieviesta, bet bērnudārzu skolotāju slodzes palikušas nemainīgas. No 40 darba stundām nedēļā tikai četras ir paredzētas, lai sagatavotos darbam. Ar to nepietiek, lai kvalitatīvi sagatavotos kompetencēs balstītam mācību saturam, kas prasa daudz individuālāku pieeju katram bērnam.

"Formāli tas ir atvēlēts, bet nereti šī gatavošanās ir jānodrošina kopā ar bērniem, piemēram, bērnu diendusas laikā. Varat iedomāties, kā ir sagatavot dažādus materiālus, lai šie bērniņi varētu ar tiem tālāk strādāt, ja paralēli šim gatavošanās darbam ir jānodrošina arī bērnu pieskatīšana, izglītošana, viņu kaut kādu lielāku vai mazāku vajadzību apmierināšana," norāda skolotāju arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga.

Arodbiedrības vadītāja norāda, ka tieši laika trūkums katra skolotāja ikdienas darba slodžu sadalījumā var apdraudēt veiksmīgu jaunās sistēmas ieviešanu, un mudina Izglītības ministriju gada laikā slodzes pārstrukturēt atbilstoši jaunajām izglītības vadlīnijām.

Savukārt pēc Valsts kontroles revīzijām vairākās pašvaldībās izdevies novērst nevienlīdzīgu attieksmi pret pedagogiem atalgojuma jautājumos. Revidenti bija secinājuši, ka teju 70% skolotāju, uzsākot mācību gadu, bija lielā neziņā – kāda būs viņu alga un no kā tā būs atkarīga. Gada laikā revidētājām pašvaldībām nepilnības izdevies novērst un skolotāji laikus uzzinājuši savu paredzamo slodzi. Tāpat novērstas nepilnības darba laika uzskaitē, kādēļ nereti, pašiem to nemaz nezinot, skolotāji nesaņēma atalgojumu par padarīto.

"Lai atbilstoši visas šīs pedagogu nostrādātās stundas arī tiktu adekvāti samaksātas. Proti, lai pedagogiem būtu skaidri viņu darba samaksas noteikumi, lai būtu skaidrs, kuros gadījumos un kādā apmērā pedagogi saņems piemaksas, kuros gadījumos viņiem pienākas naudas balvas un prēmijas – kas arī bija diezgan lielas nepilnības skolās -, un bieži vien pat vienas pašvaldības ietvaros šis te regulējums atšķīrās dažādās skolās," norāda Valsts kontroles padomes loceklis Edgars Korčagins.

Jāpiebilst, ka jau otrdien valdība lems par Izglītības ministrijas izstrādāto jauno mācību standartu vispārējā vidējā izglītībā. Pilnveidoto mācību saturu un kompetenču pieeju skolās ieviesīs pakāpeniski. Šajā mācību gadā izmaiņas skars pirmsskolu, bet nākamgad – arī pirmās, ceturtās, septītās un desmitās klases skolēnus.