Sēlijai līdz šim jau bijis savs sarkanbaltzaļais karogs, taču, atšķirībā no pārējiem vēsturiskajiem Latvijas novadiem, tā arī nekad nebija izstrādāts savs ģerbonis. Tagad, pēc Latviešu vēsturisko zemju likuma stāšanās spēkā, tapis arī tas.
Pēc vairāk nekā gada ilga aktīva darba, kurā iesaistījās ne vien heraldikas eksperti, sabiedriskās organizācijas un mākslinieki, bet arī paši sēļi, nolemts, ka piektās latviešu vēsturiskās zemes ģerbonis un atpazīšanas zīmols turpmāk būs sarkanā laukā ejošs sudraba staltbriedis. Vienā no Sēlijas pilsētām – Ilūkstē – šodien notika ģerboņa atklāšana.
Kā skaidro heraldikas speciālisti, staltbriedis uz sarkana fona izvēlēts, jo simbolizē Sēlijas saknes – Kurzemes un Zemgales hercogisti, kuras ģerbonī arī bijis attēlots staltbriedis.
Ramona Umblija
Valsts heraldikas komisijas priekšsēdētāja vietniece
"Mēs skatījāmies visus vēstures slāņus un ļoti uzmanīgi ieklausījāmies ļaudīs, kas nākuši no Sēlijas, jo tas tiešām ir ļoti unikāls process…. …14:12 – 14:34….Un tā pakāpeniski, uzklausot šos viedokļus un arī heraldikas tradīcijas ņemot vērā, un ņemot vērā arī šo stilizāciju, mēs nonācām gala rezultātā līdz šim sudraba staltbriedim, kas ir tiešām ļoti lepns zvērs."
Ģerboņa mākslinieks ir heraldikas speciālists Edgars Sims, kurš līdz šim bijis autors daudzu pašvaldību un dzimtu ģerboņiem. Viņš uzsver, ka šādu ģerboni veidot bijis atbildīgs uzdevums, jo iepriekš valsts līmeņa ģerboņi veidoti pirms teju 100 gadiem – pagājušā gadsimta 30. gados.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Sims pauda, ka ģerbonis veido vienotu ansambli ar pārējiem Latvijas novadu ģerboņiem, tas veidots, uz sarkana lauka attēlojot pretēji pagrieztu, ejošu sudraba staltbriedi. Tā arī ir unikālā īpašība, kas ģerboni atšķir no citiem, – uz tā dzīvnieks attēlots kustībā.
Tikmēr Pēteris Stradiņš, akadēmiķa un Sēlijas patriota Jāņa Stradiņa dēls norāda, ģerbonis pavisam noteikti spēj raksturot Sēliju un tās iedzīvotājus. Turklāt, tas ir labs sākums tam, lai nu jau arī likumā ierakstītā piektā Latvijas vēsturiskā novada identitāti nostiprinātu vēl vairāk.
Pēteris Stradiņš
sirds ķirurgs
"Tas bija ļoti izcils priekšlikums, kā varbūt kompromiss un savs pienesums pie šīs administratīvi teritoriālas reformas, kas varbūt Sēlijai nedeva to gandarījumu. Bet, es domāju, ka šis kultūrvēsturisko zemju likums var būt, kā platforma tieši Sēlijas identitātes atīstībai un nākotnē tas varbūt ir solis, kā Sēlijas jau administratīvas teritorijas izveides."
Raksturojot darbu pie Sēlijas ģerboņa izveides, Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Andris Teikmanis atzina, ka valsts heraldikas komisija ir izdarījusi lielu darbu, analizējot un ņemot vērā visus priekšlikumus un aspektus. Pērn diskusijā Rīgas pilī īpaša uzmanība tika vērsta uz to, ka šim ģerbonim jābūt balstītam zinātnē, vēsturē un heraldikas likumos. "Domāju, ka šie priekšlikumi ir gājuši daudz plašāk, veidojot ne tikai ģerboni, bet arī zīmolu, kas Sēliju darīs atpazīstamāku starp citām vēsturiskajām zemēm," sacīja Teikmanis.
Valsts prezidenta kancelejas vadītājs pauda pateicību visiem procesā iesaistītajiem, tostarp māksliniekam Edgaram Simam un Valsts heraldikas komisijai par izcili veiktu darbu. "Šis staltbriedis gan heraldiski parāda Sēlijas vēsturisko saikni ar Kurzemes-Zemgales hercogisti, gan harmoniski iederas esošo vēsturisko zemju ģerboņu līnijā, gan parāda Sēlijas stāstu – tās unikalitāti, identitāti un vēsturi. Staltbriedis ir lepns dzīvnieks – tikpat lepns un augsti paceltu galvu kā sēļi. Paldies visiem par radošu, profesionālu, aktīvu domu apmaiņu un iesaisti!" viņš norādīja.
Teikmanis pateicās arī Saeimas deputātiem par dalību sēdē un norādīja, ka Valsts prezidents drīzumā sagatavos priekšlikumus izmaiņām Valsts ģerboņa likumā, paužot cerību, ka Saeima nekavēsies un raitā tempā apstiprinās jaunizveidoto Sēlijas ģerboni.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Jaunais Sēlijas ģerbonis vēl jāapstiprina Saeimai. Pēc tam tas tiks arī uzgleznots uz Rīgas pils Ģerboņu zāles griestiem līdzās pārējo četru Latvijas novadu ģerboņiem.
