Jaunrades deju konkurss Valmierā pulcē labākos horeogrāfus un dejotājus no visas Latvijas

Valmierā izdejotas 60 latviešu skatuviskās dejas, kas atlasītas no vairāk nekā 80 pieteikumiem. Jaunrades deju konkurss ir vieta, kur horeogrāfi atļaujas eksperimentēt, dejotāji pierāda meistarību, žūrija meklē nākotnes repertuāru, bet skatītājam ir iespēja ieraudzīt dejas, kas līdz šim vēl nav bijušas uz skatuves.

"Man ir meita dejotāja un šodien jaunrades dejas – mēs gribam redzēt, kas uz priekšu būs skatāms," saka Ina.

Skatītāju rindās arī tie, kuri ikdienā paši strādā ar deju. Šis konkurss ir bagātīgs iedvesmas avots gan kolektīvu vadītājiem, gan pašiem dejotājiem.

"Katru gadu paņemu un aizvedu sev, savam kolektīvam. Arī bērnu kolektīvam mēs varam šeit iegūt mācīties, skatīties, kā mēs šujam latviešu tautas tērpus, kāda mūzika skan dejām, kā soļus izpilda. Mēs kā vadītāji un kā vienkārši skatītāji nākam baudīt, skatīties. Kā neliels deju tirgus – kaut ko nākamajai sezonai noskatīt. Tas ir ļoti vērtīgs pasākums," saka Ludzas novada Melnavas pagasta deju kopas "Jedritvai" vadītāja Agnese Medne.

Atšķirībā no skatēm, kur repertuārs jau pazīstams, šeit katra deja ir pārsteigums – gan skatītājam, gan pašiem dejotājiem, kuri starp saviem uznācieniem cenšas paspēt ielūkoties zālē un redzēt, ko piedāvā citi.

"Mazliet satraukums ir pirms skates kā pirms katra koncerta, bet tas viss pienākas, tāds patīkams satraukums," teic tautas deju ansambļa "Vektors" dejotāja Linda.

"Lai skatītājam ir interesanti. Kad atkārtojas dejas, ir sezona, zinām, ko katrs deju kolektīvs dejos, tad tu ej uz skaties un viņus vērtē. Kad nav zināmas dejas, tad katrs nāk ar savu pārsteigumu un arī skatītājam tas ir pārsteigums. Tāpat arī dejotājam – mēs gribam iešmaukt zālē paskatīties, kas citiem ir izdevies tāds, ko mēs nekad neesam redzējuši," pauž tautas deju ansambļa "Vektors" dejotāja Liene.

Aizkulisēs valda īpaša noskaņa, jo katram kolektīvam ir savi rituāli, kas palīdz savākt domas un nomierināt satraukumu.

"Protams, ka nedaudz ir, bet esam ļoti daudz strādājuši, lai tas būtu pēc iespējas mazāks. Saķeramies rokās un novēlam labu dejas soli un tā tālāk un tā tālāk. Deja skaista, horeogrāfs ļoti labs – tā kā tikai uz priekšu!" saka senioru deju kolektīva "Ogrēnietis" dejotājs Ārijs.

Ogres Kultūras centra senioru deju kolektīvs "Ogrēnietis" gatavojas izdejot "Dieviņš brauca pār kalniņu" Jāņa Purviņa horeogrāfijā.

"Mums ļoti patīk deja, ko esam atveduši. Ceram, ka patiks arī citiem, patiks skatītājiem un dejos to arī citi un iegūsim arī ko jaunu sev," norāda senioru deju kolektīva "Ogrēnietis" vadītāja Ināra Driksna.

Dejojot "Dieviņš brauca pār kalniņu", dejotājiem mirdz acis, un laiks uz brīdi šķiet apstājies. Šajos mirkļos uz skatuves satiekas pieredze, pārliecība un patiesa mīlestība pret deju.

Taču aizkulisēs ilgi kavēties nevar. Tiklīdz viena deja beigusies, aizskatuvi jau ieņem nākamais deju kolektīvs. Konkurss rit strauji – skatuve tukša nepaliek ne mirkli.

"Ļoti labi, liels gandarījums par padarīto darbu un tiešām izbaudījām," pēc uznāciena stāsta senioru deju kolektīva "Ogrēnietis" dejotāja Diāna.

Jaunrades deju konkursā svarīgākās balvas nereti ir emocijas – gan uz skatuves, gan zālē.

"Šeit vienmēr ir ļoti atsaucīgi skatītāji. Arī ļoti vērtējoši skatītāji – tādi, kas gaida jaunas vēsmas, tādi, kas izejot no šīs zāles ļoti analizē, ko ir redzējuši. Bet, kas ir vēl svarīgāk – skatuves otrā pusē vienmēr atmosfēra ir ļoti draudzīga ļoti atbalstoša. Mēs sagaidām emocijas, nu ko tad vēl, emocijas," teic horeogrāfe un dejas pedagoģe Dagmāra Bārbele.

Jaunrades deju konkurss notiek jau 25. reizi, un tā būtība ir nemainīga – saglabāt tradīciju, vienlaikus meklējot laikmetīgu skatījumu uz latviešu skatuvisko deju. Tās ir nemitīgas sarunas starp pagātni un nākotni, starp folkloras mantojumu un jaunradi.

"Ir risinājumi, ir liela cieņa pret mūsu tradicionālo mantojumu, jo mums vienmēr jāsabalansē starp jaunradi un ir cilvēki, kuri saka – mēs par daudz uz jaunradi, un caur tradicionālo mantojumu. Šī gada dejas ir ļoti cieņpilnas, attiecībā pret mūsu tradicionālo mantojumu. Un tas jau ir mūsu būtiskākais – sargāt to, kas mums ir dots no mūsu senčiem!" pauž Latvijas Nacionālā kultūras centra latviešu skatuviskās dejas eksperts Artis Puriņš.

Lai gan konkursa pirmo vietu ieguvēji pagaidām vēl nav zināmi, skaidrs ir viens – šodien visaugstāk novērtētās dejas ar šo skatuvi nebeigsies. Tās vēl redzēsim koncertos, skatēs un svētkos, tām kļūstot par daļu no latviešu skatuviskās dejas koprepertuāra.