Jelgavas novadam trūkst vairāku miljonu; darbiniekiem bažas par štatu samazināšanu
Šobrīd nauda vēl ir, taču, ja netiks ieviesti taupības pasākumi, tuvākie mēneši solās būt grūti. Tā par šā brīža pašvaldības finanšu situāciju saka Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Uldis Ainārs (JV), kurš amatā ievēlēts vien septembrī pēc tam, kad novads bez priekšsēdētāja strādāja teju pusgadu. Viņa vārdiem, pie roba nākamā gada budžetā vainojama iepriekšējā vadība, kura dzīvojusi pāri līdzekļiem.
"2022. gads bija ļoti veiksmīgs, iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārpilde, neizpildās izdevumu daļa par pusmiljonu, un gada beigās kontā ir lieki 10 miljoni. Un, veidojot 2023. gada budžetu, sāka braši tērēt."
Un tērēja galvenokārt algu fondam, kas pieaudzis par teju astoņiem miljoniem eiro, taču ieņēmumi nu vairs tik strauji nepildās, turklāt aug arī citas izmaksas. Iepriekšējais Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Madars Lasmanis gan pārmetumus par sliktu budžeta plānošanu noraida, sakot, ka amatu atstājis ar stabilu finanšu situāciju.
"Es neesmu domes priekšsēdētājs jau deviņus mēnešus, un, sastādot gan 2022., gan 2023., gan 2024. gada budžetu, kurā šobrīd dzīvojam, viņi ir sabalansēti un sedz tās izmaksas, kuras bija plānotas. Šai administrācijai, kas veido budžetu, ir jāveic arī visas darbības, lai viņš būtu sabalansēts. Izaicinājumi, protams, daudz, lai sabalansētu budžetu, bet šobrīdējās runas, ka pašvaldībai ir bankrots, es domāju, ka tie ir klaji meli."
Tomēr iepriekšējai domes vadībai pārmetumi arī par to, kā budžets balansēts – tas vairākus gadus veidots, cerot uz būtisku pienesumu no pašvaldības mantas pārdošanas. Līdz šim ar to arī veicies – izsolot lauksaimniecības zemi, mežus, vēl cita veida nekustamos īpašumus, izdevies iegūt ap 2,5 miljoniem eiro. Taču nu tik labi ar īpašumu pārdošanu vairs nesokas.
"To zupu ir vārījuši iepriekšējie varas turētāji, tās ir bijušas viņu tradīcijas. Kamēr gāja labi, visi ieņēmumi gāja uz augšu, visiem bija labi. Bet tā domāšana nav bijusi stratēģiska. Mēs dzīvojām no līdzekļiem, kuru mums nav. Kamēr bija uzkrājums no labā 2022. gada, mēs varējām uzdzīvot. Kamēr labi tirgojās īpašumi, arī tas labi nosedza, bet šobrīd ekonomika ir tur, kur viņa ir, viņa iet vēl zemāk, nav arī uzkrājumu, ir vēl papildu šis 2025. gada algu sadārdzinājums."
"Katru gadu tas ir plānots, katru gadu tas plāns ir plus, mīnus piepildījies. Protams, ka īpašumu skaits sarūk un arī iespēja pārdot sarūk. Un tas ir jautājums, kā nākotnē pārorientēties uz citiem posteņiem, jo ar IIN un īpašumu nodokļa ieņēmumiem nevar segt pašvaldības izmaksas."
Kā budžetu robu lāpīt? Vietvara saka, pamazām būs jāķeras klāt pie taupības pasākumiem. Jau atcelti pirmie pasākumi, plānots iesaldēt vakances, pārskatīt iznomātos īpašumus, samazināt arī citus ikdienas tēriņus.
Jelgavas novada Ozolniekos pašvaldības darbinieki ārpus kadra atzīst – ir bail, ka taupības dēļ sāksies štatu samazināšana un tie varētu zaudēt darbu. Arī iedzīvotājiem par vietvaras finansiālajām nedienām ir zināms, taču tie vismaz šobrīd neizjūt, ka pašvaldībā kaut kas būtu pasliktinājies.
"Es nemaz nezinu, kas te notiek. Tā sapratu, ka neesot naudiņas, ko maksāt algām. Matemātika laikam neesot tā stiprā puse, neesot aprēķinājuši, ka algas pacēluši tik daudz, ka nav naudas, par ko maksāt."
"Es tenkas neklausos. Par kuru pašvaldību ietu runa? (TV3: Jelgavas novada pašvaldību, nauda trūkstot uz gada beigām.) A, kurai tad netrūkst? Cik es zinu, visiem trūkst."
To, cik naudas trūkst, vietvara vēl rēķina, taču tie būs vairāki miljoni eiro. Ja ar taupības pasākumiem robus budžetā nevarēs aizlāpīt, un tā, visticamāk, arī būs, Jelgavas novads lūgs aizņēmumu valstij. Vietvarā saka – kredīts smaga nasta nebūs – šobrīd parādsaistības ir ap 9% no pamatbudžeta ieņēmumiem, kas netiek uzskatīta par lielu summu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
