Joprojām daudz neskaidrību par augstskolu īpašo padomju darbu
Apstiprinot augstskolu reformu, būtiskākās pārmaiņas to pārvaldībā – paredzēts veidot augstskolu padomes. Par tām gan joprojām daudz neskaidrību un arī kritikas.
Jaunais augstskolu likums paredz, ka katrā augstākās izglītības iestādē būs padome, kurai tiks dotas plašas pilnvaras. Tā būs atbildīga par augstskolas stratēģisko, administratīvo, saimniecisko, kā arī finanšu vadību. Šādas institūcijas tiks veidotas visās augstākās izglītības iestādēs Latvijā.
"Tā ir iekšējās pārvaldības sistēmas atvēršana sabiedrības un industrijas pārstāvjiem. Tā ir talantīgu un spēcīgu jomas ekspertu dalība augstskolu padomēs, kas mums ļaus mazināt plaisu un neuzticēšanos starp augstskolām, sabiedrību un industriju."
Tomēr šādu padomju izveide joprojām saņem arī kritiku. Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs norāda, ka, lai arī eksperti, tomēr bez pieredzes darbā augstskolās, diezin vai padomes locekļi spēs veicināt augstākās izglītības kvalitāti.
"Viņiem gluži vienkārši nebūs pietiekamas zināšanas. Tas var radīt zināmus iekšējus konfliktus. Konfliktus starp augstskolu padomēm, kurām būs jāatbild par saimnieciskiem un stratēģiskiem jautājumiem un Senātu, kurš tad atbild par akadēmiskiem jautājumiem. Un augstskolās ir ļoti grūti nošķirt akadēmiskos jautājumus no tādiem, kuriem nepieciešams finansējums."
Augstskolu padomju locekļiem paredzēts arī dāsns atalgojums, kas gan būs atkarīgs no vidējās akadēmiskās algas konkrētajā augstskolā. Tomēr jau tagad skaidrs, – padomju izveide nebūs lēta, jo to atalgošanai vien ik gadu nepieciešami 3,2 miljoni eiro.
Sākotnēji iecerēts padomes locekļus algot no Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļiem, jo budžetā šai pozīcijai līdzekļi atvēlēti nav. Taču skaidra plāna, ko darīt turpmāk, vēl nav. Ministrija gan apņēmusies augstskolas bez atbalsta neatstāt.
"Tālāk ministrijas galvenais uzdevums ir kopējo finansējumu augstākajai izglītībai būtiski kāpināt, līdz ar to mēs saredzam, ka turpmāk, īstenojot šo kopīgā finansējuma palielināšanu, augstskolas pašas arī varēs nodrošināt padomju darbības."
Tāpat joprojām jautājums, cik izveidotās padomes būs caurspīdīgas. Sākotnēji bija paredzēts, ka augstskolu padomes locekļu amatpersonu deklarācijās ienākumi, kuri neattiecas uz darbu attiecīgajā padomē, netiks atklāti. Tagad panākts kompromiss – ienākumus nenorādīt publiski varēs vien tad, ja padomes locekļa atalgojums citā darba vietā ir konfidenciāla informācija.
Ja padomes loceklis strādā kādā nopietnā uzņēmumā un viņa darba līgumā ir noteikts, ka viņš nevar publiski norādīt savu atalgojumu, lai nemazinātu savu konkurētspēju, tad vienīgi šajā gadījumā šī pozīcija var būt pieejama tikai uzraugošajām institūcijām.
Iepriekš bijušas arī bažas, vai padomju locekļi būs politiski neitrāli. Par to ministrija ir pārliecināta, jo atrunāts, ka tie nedrīkstēs būt deputāti, ministri vai parlamentārie sekretāri, vai arī šos amatus ieņemt pēdējā gada laikā.
"Ir pietiekami plaša arī pašu augstskolu iesaiste, ir starptautiskais konkurss. Un līdz ar šo priekšlikumu, mūsuprāt, šis politizācijas aspekts ir noņemts."
Ministre arī akcentēja, ka ne mazāk kā trīs gadu laikā varētu notikt augstskolu resursu apvienošanās, kas varētu samazināt augstskolu skaitu Latvijā. Šāda augstskolu apvienošanās ir paredzēta arī grozītajā Augstākās izglītības likumā, kuram būtu jāstājas spēkā 16. augustā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
