Joprojām daudz neskaidrību par jauno Klimata un enerģētikas ministriju

Patlaban Latvijā esam samērā savdabā situācijā. Mums ir ministrs bez ministrijas. Par klimatu un enerģētiku atbildīgais Raimonds Čudars jau fiziski piedalās valdības sēdēs, taču pati ministrija, kas par šo nozari atbildēs, darbu sāks 1. janvārī.

Ministru kabinetu pagaidām vēl veido 13 ministriju, un pagājuši jau aptuveni 20 gadu, kopš pēdējo reizi valstī radīta pavisam jauna ministrija. Tehniski tas nav viegli.

"Darbinieki no dažādām struktūrām un ministrijām ir jāizveido vienotā organismā, kas funkcionē. Sākot ar vadību, beidzot ar ekspertiem, konsultantiem, kuri vienā organizētā vienība spēj strādāt," saka Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Līdz ar valdības lēmumu šonedēļ uz jauno iestādi pārcels vairākus departamentus no Ekonomikas ministrijas, kas atbild par enerģētikas politiku, kā arī no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas – tos, kas saitīti ar klimata jautājumiem. Kopumā aptuveni 50 štata vietu. Sākumā šie cilvēki turpinās fiziski atrasties līdzšinējās darba vietās, bet, visticamāk, laika gaitā būs vajadzīgas telpas, kur visiem būt vienuviet. Konkrētā lokācija nav zināma.

Kā vērtē enerģētikas eksperts Gunārs Valdmanis, kurš savulaik pats strādājis Ekonomikas ministrijā ar enerģētikas jautājumiem, jaunas iestādes veidošana var palīdzēt produktīvākam darbam: "Šobrīd enerģētiku bez klimata jautājumiem mēs vairs nevaram aplūkot. Tas vairs nav tikai politiskas izšķiršanās jautājums, bet tas jau ir arī ekonomiski un tehnoloģiski balstīts virziens, kur enerģētika šobrīd attīstās jau dabīgi."

Tomēr pagaidām jaunā ministrija vēl tāda ne cepta, ne vārīta. Arī par tās struktūru ir neatrisināti jautājumi, piemēram, ko darīt ar konkrētās nozares uzņēmumiem, kas pieder valstij. Solīta lēmumu centralizācija, bet vismaz sākumā būs situācija, kurā "Augstsprieguma tīklu" pārrauga Finanšu ministrija, "Latvenergo" un "Sadales tīkls" būs zem Ekonomikas ministrijas, kas vairs neatbildēs par enerģētiku, ko būs pārņēmusi jaundibinamā ministrija.

Pareizs uzskats ir, ka tieši tie jautājumi, kas saistīti ar sadali un pārvadi, ir jaunās ministrijas kompetences ietvars.

Krišjānis Kariņš atzīst: "Nav pilnīgi visas detaļas līdz galam izstrādātas. Protams, tas, ko jūs sakāt, nepieciešama tā konsolidācija. Ja mums ir Klimata un enerģētikas ministrija, tad arī kapitālsabiedrības, kas atbild par energoapgādes sistēmu, būtu loģiski, ka mēs viņas tur koncentrējam."

Diskusijas par šiem jautājumiem turpināsies. Jaunais ministra amats valstij izmaksās aptuveni 120 tūkstošu eiro gadā, savukārt pašas iestādes izveides izmaksas tehniski pagaidām esot nulle. Tam gan potenciāls mainīties līdz ar jaunu telpu, papildu speciālistu vai darba pārorganizēšanas vajadzībām.