Juglas ezerā ielaiž 27 tūkstošus zandartu mazuļu
Divi no četriem konteineriem ir piepildīti ar Daugavas ūdeni, temperatūra +20 grādi, te atrodas zandartu mazuļi. Pavisam drīz tie pa šo cauruli nonāks savās jaunajās mājās, Juglas ezerā.
Zivju mazuļi piegādāti no zinātniskā institūta "BIOR" audzētavas "Tome’". Mazo zandartu iegādi un ielaišanu Juglas ezerā departaments 8000 eiro apmērā finansē no līdzekļiem, kas iegūti, iekasējot maksu par rūpnieciskās zvejas tiesību izmantošanu iekšējos ūdeņos un jūras piekrastē.
Darbinieki atver slūžas un gandrīz kā ūdens atrakciju parkā zandarti ar ūdens šalku pa reni iešļūc jaunajās mājās. Zivju mazuļi nedaudz nobijušies, saspiedušies bariņā konteinera stūrī, taču pēc pāris mirkļiem visi jau ir ezerā. Zandarti izvēlēti, jo to skaits Juglas ezerā nav pietiekams tieši makšķernieku aktivitāšu dēļ.
"Lai pavairotu resursus! Zandarts un līdaka ir populārākās zivis, kas ir makšķerniekiem tīkamas, līdz ar to šīs zivis jāpavairo. Brekšus vest vai raudiņas diez vai. Zandarts ir plēsējs, ēd arī viens otru, visu. Ekosistēmai viņi nekaitēs, viņu nebūs pārāk daudz. Dabā no nārstojušajiem mazuļiem izdzīvo daudz mazāks procents nekā zivaudzētavā."
Un arī šodien pāris mazie zandarti gāja bojā vēl pirms nonākšanas ezerā – tāda ir daba. Zivju ielaišanu vēroja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) eksperte, kas notiekošo dokumentēja.
"Tos neielaiž pārāk strauji, viss notiek, kā jānotiek. Es arī veicu foto fiksāciju, man ir savas procedūras, protokols."
Dabas eksperti saka – zandartiem dabā pretinieku ir maz, jo tie ir plēsēji ar tādiem diviem lieliem ilkņiem, un jebkuru zivi, kura ir blakus, sagrābj un norij. Tādā veidā barojas zandarti, ne velti tie ir iecienīts makšķernieku loms, kvalitatīva zivs. Kad šie mazuļi būs paaugušies, makšķernieki varēs tos vilkt ārā un likt uz galda.
Tepat sastopam makšķernieku pāri – pie viņiem dodas Valsts vides dienesta pārstāvis, lai pārbaudītu, vai ir vajadzīgās atļaujas. Ar tām viss kārtībā.
"Ko es pats mīlu? Līdakas un asari. Man liekas jau otro gadu švakāk un švakāk, un švakāk, cik zinu, tīkli ļoti daudz ezerā. Neesmu nekad ķēris, pārsvarā pa Norvēģiju makšķerēju, šeit reti," stāsta makšķernieks Gunārs.
"Arī maziņās zivis priecē! Uz pannas garšīgi," neslēpj makšķerniece Aleksandra.
Kopumā Latvijā gan upēs, gan ezeros ik gadu ielaiž vairāk nekā 15 miljonus dažādu sugu zivju mazuļu – visbiežāk tie ir taimiņi, līdakas, zandarti, vēdzeles, kurus izaudzē institūta "BIOR" audzētavās. Zivis ūdenī laiž gan pašvaldības, gan uzņēmums "Latvenergo", kā arī dažādas nevalstiskās organizācijas. Ielaižamo zivju konkrēto sugu un daudzumu saskaņo ar "BIOR".
"Biedrības, kas nodarbojas ar zivju resursu aizsardzību, no biedrības naudām arī laiž zivis. Diezgan regulāri notiek zivju resursu atjaunināšana," stāsta Valsts vides dienesta pārstāvis Andris Zebauers.
Arī Rīgā plānots turpināt zivju pavairošanu, bet konkrētu plānu, kur un kāda veida zivis, vēl nav – to plānots izspriest pēc konsultācijām ar ekspertiem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
