Kā aiztaupīt papildu satraukumu, izvēloties privāto bērnudārzu? Skaidro eksperte
Lai mācību process būtu veiksmīgs, bērnam pirmsskolā jājūtas droši, taču patiesībā arī vecākiem jābūt drošiem, ka viņu atvases saņems kvalitatīvu un pieejamu pakalpojumu. Un arī pirmsskolām jābūt drošām par iespēju darboties, strādāt pie kvalitātes paaugstināšanas un plānot attīstību kā pilnvērtīga izglītības sistēmas daļa. Latvijas privāto pirmsskolu biedrības vadītāja Daina Kājiņa skaidro, kā un kāpēc gadās situācijas, kurās privātās pirmsskolas un ģimenes, kas tās izvēlējušās apmeklēt, nejūtas drošas un kā aiztaupīt papildu satraukumu?
Bērnam piedzimstot, uzreiz jāreģistrējas bērnudārzā
Viens no pirmajiem izdevumiem, kas jāpaveic pēc bērna piedzimšanas, ir piereģistrēšanās pirmsskolas izglītības iestādē, lai, sasniedzot pusotra gadu vecumu, vecāki bez lieka uztraukuma varētu atgriezties darba gaitās un bērns uzsākt apgūt jaunas zināšanas. Realitātē orientēšanās normatīvajā regulējumā var būt gana liels izaicinājums, nereti šķiet – ikvienam vecākam noderētu juridiskā izglītība. Īpaši gadījumos, ja vecāki izvēlas privāto bērnudārzu.
Ar cik lielu līdzfinansējumu jārēķinās, kā to aprēķinās (šeit jāņem vērā arī atšķirības starp pašvaldībām, kas īpaši svarīgas, ja ģimene maina dzīvesvietu), vai finansējums "sekos" bērnam uz privāto pirmsskolu arī tad, ja būs (vai nākotnē atbrīvosies) vieta pašvaldības bērnudārzā, un daudzi citi jautājumi.
Katrai pašvaldībai ir savi saistošie noteikumi un kārtība, kādā piešķirs atbalstu privātajām pirmsskolas izglītības iestādēm un privātajiem bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzējiem. Vēl pavisam nesen vētru vecāku vidū un arī sociālajos tīklos sacēla Mārupes novada pašvaldības saistošo noteikumu projekts par pirmsskolas izglītības nodrošināšanas kārtību. Iepazīstoties ar to, daudzi vecāki kļūdaini bija secinājuši, ka gadījumā, ja atbrīvojas vieta pašvaldības bērnudārzā, bet vecāki dod priekšroku privātajam, līdzfinansējumu nevarēs saņemt, atgādina Kājiņa. Pašvaldības pārstāvji gan vēlāk publiski skaidroja, ka radies pārpratums un projektā minētais ticis nepareizi interpretēts.
"Šeit nāk prātā senā patiesība – ja viens cilvēks kaut ko ir pārpratis, tā, visticamāk, ir viņa kļūme, bet, ja pārpratuši ir vairāki, varbūt kļūdījies tas, kurš rakstījis? Ir skaidrs, ka arī pašvaldību rīcībā nav neierobežots budžets, taču skaidri un vienkārši uzrakstītas normas neprasa papildus ieguldījumus, tikai empātiju un iejušanos to cilvēku lomā, uz kuriem tās attiecas. Vecākiem jādomā ne tikai par izmaksām, bet arī par bērna interesēm un visbiežāk bērnudārza, kurā bērns ir pieradis pie vides, grupas biedriem un pedagogiem, maiņa nav bērna interesēs."
Kā ir ar izmaksām?
Apjukumu un sašutumu vecākiem rada arī izmaksas, kas vecākiem jāsedz. Joprojām pastāv atšķirība starp to, kādas izmaksas ir pašvaldību un privāto pirmsskolas pakalpojumu nodrošināšanai, kas ietekmē arī vecākus. Mācību maksa privātajos bērnudārzos veidojas no vairāk faktoriem, kas iekļauj arī telpu nomu, apkures cenas, grāmatvedības izmaksas, juridiskos pakalpojumus, veselības apdrošināšanu u.c.
Papildus, iekārtojot vidi katrā grupā, tiek ņemts vērā bērnu vecumposms un atlasītās atbalstošākās rotaļlietas, grāmatas un citi izglītojoši materiāli. Visas šīs lietas netiek iekļautas pašvaldību bērnudārzu budžeta metodikas aprēķinā, ko pašvaldība veic par iepriekšējo gadu, attiecīgi veidojas atšķirības vecāku maksājumā.
Nevienlīdzīgā līdzfinansējuma metodika
Nevienlīdzīgā līdzfinansējuma metodika ir sena problēma, tomēr, pieaugot siltumenerģijas un elektrības cenām, tā iezīmējas vēl skaudrāk. Energoresursu izmaksas un kopējā dārdzība spiedīs daudzas privātās pirmsskolas domāt par mācību maksas pieaugumu, kas būs papildus slogs uz vecāku pleciem, kuriem jau šobrīd trūkst skaidrības par saviem ikdienas izdevumiem.
"Ir pozitīvi, ka katru gadu pašvaldību līdzfinansējums tiek pārskatīts, taču diemžēl kopējais izmaksu kāpums ir daudz straujāks, turklāt, ja sākotnējā metodika nav vienlīdzīga visām ģimenēm, arī ikgadēja pārskatīšana nesniegs cerēto rezultātu. Cik ilgi katru gadu līmēsim jaunas tapetes uz nelīdzenām sienām? Varbūt vispirms vērts nolīdzināt sienas?"
Lai nodrošinātu kvalitatīvu un pieejamu pirmsskolas izglītību, atslēgas vārds ir sadarbība – starp bērnudārziem un vecākiem, starp bērnudārzu vadību un pašvaldības pārstāvjiem, starp privātajām un pašvaldības pirmsskolām, uzsver Kājiņa. Tieši sadarbība var sniegt arī ģimenēm nepieciešamo skaidrību un drošību.
2022. gada nogalē Latvijas Privāto pirmsskolu biedrība veica aptauju, lai noskaidrotu brīvo vietu skaitu privātajos bērnudārzos. Saņemtie dati liecina, ka kopumā ir pieejamas vairāk nekā 1 000 brīvas vietas, tajā skaitā arī Ziepniekkalnā, kur ir plāns būvēt pašvaldību bērnudārzu. Brīvas vietas ir arī Ādažu pašvaldībā, lai gan arī tur izskanējusi ideja būvēt jaunu bērnudārzu. Taču aprēķini liecina, ka pašvaldību maciņiem draudzīgāka būtu sadarbība ar privāto sektoru. Turklāt, tas nozīmētu, ka daudzām ģimenēm izpaliktu satraukums par līdzfinansējumu un bērnudārza maiņu.
Pats svarīgākais visā stāstā ir un paliek bērns un viņa labbūtība. Lai par to rūpētos, vecākiem jābūt iespējai brīvi pieņemt lēmumu par bērnudārzu – vai vecāks izvēlas pēc savu vērtību prizmas, atrašanās vietas (tuvāk mājām/darbam), draugu un radu ieteikumiem vai citiem apsvērumiem.
Vecākiem ir jābūt drošiem par to, ka viņiem vienmēr būs iespēja izvēlēties un saņemt kvalitatīvu pakalpojumu. Un arī pirmsskolām jābūt drošām un pārliecinātām par nākotni, lai šo pakalpojumu spētu nodrošināt.
Patlaban privātās pirmsskolas atrodas starp vairākiem dzirnakmeņiem – no vienas puses, likuma normas un saistošie noteikumi, no otras puses, vecāki, kuri nereti ir apjukuši spēkā esošajā regulējumā un pārmaiņās, bet, no trešās – vēlme par spīti grūtībām un izaicinājumiem turpināt darbu, lai nodrošinātu kvalitatīvu izglītību un pozitīvu pieredzi saviem audzēkņiem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
