Kā būtu, ja Valsts prezidenta runas rakstītu skolēni?

Ne pārāk īsa, ne pārāk gara. Izteiksmīga un paliekoša atmiņā. Tie ir tikai daži principi, kas jāievēro, rakstot runu. Jā, vēl dažas dienas, un valsts svētkos runas teiks augstākās amatpersonas. To rakstīšana gan nereti mēdz būt padomnieku darbs, taču atbildība par formu un saturu gulst tieši uz runātāju pleciem.

2014. gada 14. novembrī 21:31

LNT Ziņas

Vēl šonedēļ pēc svinīgās parādes par godu Lāčplēša dienai Valsts prezidents Andris Bērziņš vaļsirdīgi atzinās, šā gada runa pie Brīvības pieminekļa esot izdevusies, jo to rakstījušas sievietes.

Taču jau pavisam drīz, viņš varēs uzzināt, kāda reakcija ir uz skolēnu rakstītām runām. Ar to saturu viņš jau ir iepazinies, un pietaupījis Valsts neatkarības svētkiem.

Iepriekš izsludinātā konkursā savus variantus iesūtīja ap 200 dalībnieku.

Līdz finālam nonāca 20, bet par uzvarētājiem tika atzītas trīs. Starp viņiem arī skolnieks, kurš mācās tikai 6. klasē.

Tas var šķist tik vienkārši – ne pārāk īsa, ne pārāk gara. Izteiksmīga un paliekoša atmiņā.

Augstu amatpersonu runām ir vēl viens aspekts. Lai arī tās bieži mēdz būt padomnieku rakstītas, pēc tam, kad tās teicis, piemēram, Valsts prezidents – tās tik un tā tiek asociētas ar konkrēto cilvēku. Kāds tad ir viņa vēstījums.

Šie bija tikai nelieli fragmenti no uzvarētāju sarakstītajām runām. Pilnā apmērā tās varēs dzirdēt 18. novembrī Latvijas Nacionālajā teātrī, kad skolēnu uz skatuves kāps kopā ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu.