Kā darbojas sakrālā mantojuma saglabāšanas programma?
Pļaviņu Svētā Pētera baznīcā parādes durvis jau sen ir ciet. Un jau vairākus mēnešus klusē lielais zvans, kura skaņa izraisa pārāk lielas vibrācijas ēkā, kas ir avārijas stāvoklī.
Nu jau gandrīz gadu Pļaviņu Sv. Pētera baznīcā ir norobežojumi. Jo šajā zonā atrasties ir bīstami, jumts draud nobrukt. Griesti ir manāmi ieliekušies. Bet no ārpuses baznīca izskatās nedaudz uzpūtusies – sienas ir pavisam šķības.
Sakrālā mantojuma saglabāšanas ietvaros Pļaviņu baznīcai piešķirts vislielākais finansējums – 122 000 eiro. Šogad stājies spēkā likums pirmo reizi ļauj uz valsts finansējumu pretendēt arī vietējās nozīmes kultūras pieminekļiem. Tādiem kā Pļaviņu baznīca.
Kopumā sakrālā mantojuma saglabāšanai šogad tika piešķirts viens miljons eiro. Uz to pretendēja 53 projekti, kuriem tika prasīti vairāk nekā trīs miljoni eiro, bet nauda tika iedalīta tikai 28 baznīcām. Tās izvēlējās speciāla ekspertu padome, vadoties pēc īpašiem kritērijiem.
Piņķu Sv. Jāņa baznīca tika būvēta 1874. gadā. Tā ir Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kuru Aleksandrs Čaks iemūžinājis savā poēmā "Sprediķis Piņķu baznīcā". Laika gaitā spainīši un vanniņas ir kļuvuši par daļu no baznīcas bēniņu interjera. Nelielajai Piņķu draudzei jumta remontam nepieciešamos 100 000 eiro savākt ir gandrīz neiespējami. Sakrālā mantojuma saglabāšanas ietvaros baznīcas glābšanai piešķirti 70 000 eiro.
Finansējums pilnā apmērā gandrīz nevienam projektam netika piešķirts. Visur, kur bija iespējams, darbi tika sadalīti vairākās kārtās.
Kardināls Jānis Pujats jau ir pieradis pie savām trapeces formas durvīm. Tās taisoties ciet labi, jo durvis jau ir izgrieztas šķībā durvju rāmja formā. Kardināla dzīvoklī visas grīdas ir šķības. To pierāda vienkāršs eksperiments. Bet lejā – ēdamzālē – grīdas slīpums vēl lielāks.
Vairāk nekā 200 gadus vecajam Rīgas Sāpju Dievmātes baznīcas kompleksam sēžas pamati. Tas notiek jau gadu desmitiem – kopš padomju laikiem, kad zem baznīcas tika ielikta siltumtrase. Sāpju Dievmātes baznīcai piešķirto 50 000 eiro pietiks arī tam, lai salāpītu daļu jumta.
Gan luterāņu, gan katoļu, gan pareizticīgo un anglikāņu draudzes cenšas cik var pašas savus brūkošus dievnamus saremontēt. No vienas puses, tas ir labi, bet no otras – zem kosmētiskiem uzlabojumiem paslēptās plaisas bieži vien neļauj aptvert problēmas nopietnību.
Labā stāvoklī ir tikai trešdaļa Latvijas kultūras pieminekļu, liecina Valsts aizsardzības inspekcijas dati. Gandrīz 59% ir apmierinošā stāvoklī, 6,5% – neapmierinošā, bet gandrīz 1,5% – avārijas stāvoklī.
Pļaviņu Svētā Pētera baznīca remontu uzsāks viena no pirmajām – jau pēc divām nedēļām. Bet altāra daļu, kurai šoreiz naudas nepietika, draudze cer savest kārtībā otrajā kārtā.
Inspekcijā pieļauj, ka turpmākos gados finansējuma pieteikumu varētu būt vairāk. Jo likums tika pieņemts 2017. gada beigās un stājās spēkā 1. janvārī, un daudzi nepaspēja sagatavot dokumentus. Kā uzsver eksperti, ja vēsturiskas ēkas neglābt savlaicīgi, tās var neatgriezeniski pazaudēt uz visiem laikiem. Bet tieši baznīcu torņu smailes tiek uzskatītas par daudzu pilsētu vizītkartēm un garīgām dominantēm.
Tomēr nākamgad sakrālā mantojuma saglabāšanai finansējums nav paredzēts. Tas atkal būs pieejams tikai 2020. gadā, kad dievnamu remontiem plānots piešķirt pusmiljonu eiro.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
