Līdzīgi kā Latvijā, arī citas valstis saskaras ar skolu pedagogu trūkumu. Jaunieši vai nu izvēlas studēt ko citu, vai esošie nereti izvēlas citu profesiju.
Tāpēc būtiski ir veidi, kā ieinteresēt skolu beidzējus apgūt pedagoģiju. Tāpat – panākt, ka jaunais skolotājs ir pietiekami novērtēts un atbalstīts skolu, pašvaldību un arī valsts līmenī.
Jaunie skolotāji kā vienu no būtiskākajiem min mentoru trūkumu.
"Mums nav mentoru. Viņi, iespējams, ir uz papīra, bet mentoram būtu jābūt. Vismaz uz diviem gadiem, tas būtu pietiekams laiks, lai arī mēs palēnām ieietu skolotāja pedagoģijas dzīvē," atklāj Aspazijas pamatskolas skolotāja Egija Romanovska.
Arī man kā jaunajam pedagogam, sākotnēji izjūtot nedrošības sajūtu, ir ļoti svarīgi, lai būtu šis mentors un lai viņš būtu apmaksāts mentors, jo tad veidotos šī te uzticība, un es saņemtu ne tikai praktiskas lietas, kā mācību materiālus, bet arī emocionālo atbalstu.
Kā līdz galam neskaidru jautājumu pedagogi min darbu ar iekļaujamajiem bērniem. Tos nevajadzētu un nedrīkst izstumt. Taču, ja iestādē nav skolotāja palīga, pedagogam ir grūti tikt galā ar mentālo slodzi, ko izraisa darbs ar bērniem, kuriem ir īpašas vajadzības.
"Viņi katrs ir dažāds. Tu nevari katru apmācīt. Katram ir savas prioritātes, katram ir savas vajadzības," piebilst Romanovska.
Pērn Latvijā oficiāli bija tikai 19 mentori – tādi, kuriem šie pienākumi atspoguļojas arī viņu darba slodzē. Daudzi mentora darbu joprojām veic brīvprātīgi, bet, kā norāda pedagogu arodbiedrības priekšsēdētāja, tas nav samērīgi un pieņemami.
Prestižu neveido tikai alga un darba slodze, tās ir būtiskas komponentes, bet mūsu pētījums pierāda, ka pedagogiem vienlīdz svarīgi prestižā ir gan alga, sabalansēta slodze, tiesības, profesionālais atbalsts un arī sabiedrības attieksme, tai skaitā arī politikas veidotāju.
Skolotāji uzskata, ka sabiedrība viņu darba prestižs esot zems. Šāds viedoklis ne vien pie mums, bet arī Lietuvā. Tam ir vairāki iemesli, tostarp nepietiekamais atalgojums.
Es domāju, arī vide skolās. Problēmas, kas saistītas ar bulingu un vardarbību pret skolotājiem, jo īpaši Lietuvā, kur mēs nesen pieredzējām dažus gadījumus, kad skolēni sit skolotājus. Tas ir ļoti problemātiski – atrast līdzsvaru starp skolotāju un vecāku pienākumiem.
Latvija jauno pedagogu trūkumu mēģina risināt ar studentu iesaistīšanu profesijā.
Skolās nonāk pat otrā kursa studenti, jo izglītības iestādēm akūti trūkst mācībspēku. Daudzi no viņiem studē par personīgajiem līdzekļiem. Taču uzskata, ka šādos apstākļos no mācību maksas būtu atbrīvojami.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
