Pilnvērtīgas iekļaujošās izglītības atslēga – motivēts un zinošs skolotājs

Lai arī bērni ar autiskā spektra traucējumiem lielākoties var apmeklēt vispārizglītojošas skolas, bieži vien klupšanas akmens izrādās tieši skolotāju un mācību iestāžu vadības zināšanu trūkums – kā tieši iekļaujošo izglītību īstenot dzīvē. Nereti tas iet roku rokā ar negatīvu attieksmi pret pašu bērnu, ko izglītības iestādes uzskata par apgrūtinājumu. Vecāki tieši tādēļ spiesti skolu mainīt.

Līga Bērziņa

Latvijas Autisma apvienības vadītāja

Latvijā veiksme balstās nevis uz sistēmu, bet veiksme balstās uz vārdiem un uzvārdiem. Un tas veids, kā to izmērīt, ir paskatīties, vai skolā, aizejot prom kādam no pedagogiem vai atbalsta personāla, viss sabrūk. Tas nozīmē, ka sistēma nav izveidota. Atbalsts balstās uz dažiem entuziastiem.

Izglītības ministre Anda Čakša neslēpj,  ka tieši skolotājiem šobrīd vajadzīgs atbalsts – gan zināšanu, gan prasmju apgūšanā, kā strādāt, ja klasē ir bērns, kuram nepieciešama citādāka pieeja mācību satura apguvē. Turklāt šo bērnu skaits pēdējo padsmit gadu laikā ir strauji audzis.

Anda Čakša

izglītības ministre

Es nevaru teikt, ka mēs šobrīd varam lepoties ar to, ka mums ir iekļaujoša izglītība, es teiktu, ka mums ir atsevišķas saliņas, kur viss notiek labi, un ir vietas, kur notiek nepietiekami labi. Sliktākā daļa ir tur, kur šos bērnus mēģina izstumt kaut kur prom. Man liekas, ka vissliktākā situācija ir tur, kur vecākiem ir jāmaina skola tikai tāpēc, ka pedagogi nezina, kā rīkoties. Man negribētos tajā vainot pedagogus, absolūti ne, jo ir jāstrādā, lai vajadzīgās zināšanas un kompetence būtu arī šiem pedagogiem.

Pēdējie pētījumi ASV liecina, ka autiskā spektra traucējumi skar vienu bērnu no 50. Taču Latvijā aizvien nav precīzu datu par to, cik daudz cilvēkiem ir autisms. Kā norāda Bērnu psihiatrs Ņikita Bezberodovs – ja valstij nav statistikas, problēma it kā nepastāv.
"Tā vienkāršoti sakot, ja mēs nezinām, ka problēma eksistē, tad mēs nevaram arī palīdzēt, ja mēs nezinām, ka šādi cilvēki ir, un no šī viedokļa, protams, ka  mums ir ļoti svarīgi dati, lai mēs varam pieņemt kaut kādu datos balstītus lēmumus, – gan plānojot pakalpojumus, gan domājot par to, kas trūkst, kas nav," TV3 ziņām sacīja Bezberodovs.

Atsevišķu valsts iestāžu statistika liecina, ka Latvijā ir vien daži simti cilvēku ar autismu, lai gan Autisma apvienība aplēsusi, ka šo cilvēku ir vairāk nekā 30 tūkstoši. Atbildīgās ministrijas kaļ plānu, ka tuvāko gadu laikā pie šiem datiem tomēr tikt.

Autiskā spektra traucējumus bērniem visā pasaulē atklāj arvien biežāk, kā norāda mediķi – tas nav sasitīts tikai ar plašāku diagnostiku, šo bērniņu tiešām dzimst vairāk – taču, kas šādu nervu sistēmas īpatnību izraisa – aizvien nav izpētīts.