Uz saturu

Iekļaujoša izglītība Latvijā tikai uz papīra? Bērnus ar autismu "vispārīgajos" dārziņos uzņem nelabprāt

2023. gada 4. novembrī 20:28

Vai iekļaujoša izglītība Latvijā pastāv vien uz papīra? Ģimenes, kurās aug bērni ar kādiem attīstības traucējumiem nereti saskaras ar skaudru realitāti – viņu atvases nepieņem nevis viņu vienaudži, bet tieši pieaugušie – pedagogi, izglītības iestāžu vadītāji un citu bērnu vecāki.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Emmai ir četri gadi. Pirms gada ģimenei oficiāli apstiprināja Emmas diagnozi – autisms. Lai gan aizdomas par to mammai radās vēl krietni iepriekš, kad mazā Emma sāka staigāt tikai taisnās līnijās. Neirologs un psihiatrs problēmas nesaskatīja. Vecāki lēma par saviem līdzekļiem meitiņu vest uz ABA terapiju, zinot, ka agrīna palīdzība dod labāku efektu.

"Uz diviem gadiņiem Emma nemācēja ne pati paēst, ne apģērbties, ne pateikt, ko viņai vajag, ne aiziet uz podiņa, ne vajadzības izteikt, ja viņai kaut kas sāp, viņa nemācēja to pateikt," stāsta Emmas mamma Anda Poiša.

Ģimene pieņēma finansiāli neizdevīgu lēmumu – Anda neatsāks strādāt, bet paliks mājās kopā ar meitiņu. Trīs gados Emmas iemaņas jau bija labākas, savukārt ģimene pieteicās pakalpojumam – atbalsta persona bērnam. Šķita, beidzot Emma varēs apmeklēt tuvējo pašvaldības dārziņu, kurā kādreiz gāja viņas vecākā māsa.

Anda Poiša
Emmas mamma

"Es pirms tam jau laicīgi zvanīju dārziņa vadībai, sakot, ka mums ir mazā māsa, bet mazai māsai ir attīstības traucējumi, iespējams, tas ir autisms, bet vadītāja pa telefonu teica, ka viņa saka godīgi – viņai liekas, ka tādi bērniņi grupā traucē kopējo grupas dinamiku, ritmu, un viņai nepatīk tas, ka nāk līdzi asistents, ka viņai liekas – tas traucē pedagogiem darbu."

Anda atrada privāto dārziņu. Tā vadītāja laipni un iedrošinoši apstiprināja – grupiņās ir iekļaujoša vide, Emmai klāšoties labi, asistents var nākt līdzi. Neraugoties uz papildu izmaksām, ģimene izjuta sirdmieru. Taču bērnu dārza vadības attieksme krasi atšķīrās no grupiņas audzinātājas redzējuma. Emmu neiesaistīja kopējās nodarbēs, apgalvoja, ka viņa traucē citiem bērniem.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

"Ir viens grēkāzis, uz ko novelt visu problēmu, tas arī audzinātajai uzreiz atvieglo darbu – re kur ir viens šis bērns, es visu daru pareizi, bet bērnam ir attīstības traucējumi, bet es nevaru ar viņu strādāt, un viņš ir vainīgs pie tā, ka citi dusmojas! Audzinātāja, tikai tāpēc, ka viņai ir pateikts, ka bērnam ir diagnoze, viņa bez maz vai viņu uzreiz noraksta, bet bērniņiem, kuri ir tipiski, bet uzvedas desmit reizes agresīvāk, tas ir pieņemami!" neizpratni pauž Anda.

Nu Emma apmeklē speciālo dārziņu, grupiņā ir bērni ar dažādiem attīstības traucējumiem. Lai arī viņai tur klājas labi, vecāki pārdzīvo, ka nav varējuši nodrošināt meitiņai to, ko iesaka visi speciālisti – augt un attīstīties kopā ar pārējiem bērniem.

Līga Bērziņa
Latvijas Autisma apvienības priekšsēdētāja

"Situācija ir ļoti bēdīga, teikšu kā ir."

Privātās izglītības iestādes bieži vien ir šo bērnu vecāku vienīgā cerība. Cerība, ka pedagogi spēs rast radošas pieejas bērna iekļaušanai un mācību procesam. Taču, realitātē iekļaujošā izglītība Latvijā pastāvot vien uz papīra.

"Nereti mēs redzam, ka bērnu dārzi atsakās iekļaut pat bērnus, kuri ir tikai neverbāli. Viņiem nav nekādu komunikācijas vai uzvedības grūtību, bet viņi atrod veidus, lai pateiktu – nenāciet! Protams, ka atklāti neviens nesaka un neraksta, bet viņiem ir diemžēl daudz un dažādas metodes un mehānismi, kā viņi piespiež vecākus izņemt bērnus no izglītības iestādēm," pastāsta Bērziņa.

Lai bērnus ar attīstības traucējumiem sekmīgi iekļautu grupiņā, tas viennozīmīgi ir komandas darbs, nevis tikai viena paša pedagoga atbildība – saka Latvijas privāto pirmskolu biedrības vadītāja.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

"Ja mēs ar šādu situāciju sastopamies, tad pirmais ir sniegt palīdzību pedagogam, saprast, vai viņa izvēlētās metodes strādā. Un nevajag palikt pie vienas metožu izvēles un cerēt, ka būs rezultāti, ja tas nestrādā, meklējam nākamās. Un šeit var palīdzēt speciālists no malas, nevis, ka viņš atnāks un palīdzēs bērnam, bet, ka viņš palīdzēs pieaugušajam. Tā vienkārši pateikt, – es netieku galā – bet nevar nosaukt tos cēloņus, kas tie ir – tas ir rīta cēliens, tā ir pēcpusdiena, tas ir pirms miedziņa vai pēc miedziņa, tur ir ļoti daudz nianses, kuras līdz mazākai detaļai jāspēj identificēt, un tālāk meklēt risinājums, kā mēs to varam mainīt," stāsta Latvijas privāto pirmsskolu biedrības vadītāja Daina Kājiņa.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm