IZM: Iekļaujošā izglītība Latvijā darbojas, bet tajā ir trūkumi

Visbiežākais klupšanas akmens esot tieši cilvēciskais faktors: gan konkrētiem pedagogiem, gan arī bērnu dārzu vadītājiem bieži vien trūkst zināšanas un prasmes, kā rīkoties, kad grupiņā jāuzņem bērni ar attīstības traucējumiem.

"Te ir gan pedagogu sagatavotību, gan izglītības iestāžu vadītāju sagatavotībā – izveidot atbalsta komandu, atbalstīt pedagogu, lai viņš nav tā kā vientuļā salā pamestais ar to bērnu. Brīdī, kad nāk bērns ar speciālām vajadzībām, ir jābūt pretī atbalsta komandas darbam," skaidro Repina.

Problēma, kas traucē pirmskolas izglītības iestādēm izveidot šādas atbalsta komandas, ir nemainīgi lielais vakanču skaits – zemā atalgojuma dēļ dārziņos hroniksi trūkst pedagogu un citu speciālistu. Savukārt tie, kuri strādā – par iekļaujošo izglītību – augstkolā ieguvuši vien teorētiskas zināšanas.

"Lielākoties, cik mēs noprotam no pedagogiem un sarunām ar augstskolām, viņi iegūst izpratni par to, kas ir iekļaujoša izglītība, bet lai varētu apgalvot, ka viņi iegūst padziļinātas prasmes, un reālu praksi, kā to darīt, tas faktiski paliek darba vidē!" norāda Izglītības kvalitātes valsts dienesta eksperts Rolands Ozols.

Savukārt, paši pedagogi norādījuši, ka īstenot iekļaujošo izglītību bērnu dārzos nereti traucē fakts, ka grupas ir pārāk lielas un viņi pakļauti izdegšanas sindromam.