Kādi "ne‑naidīgi" mērķi, ja Latvijā ielido bruņots drons? Eksperti kritizē amatpersonu skaidrojumus

Haotiskas amatpersonu atbildes un pēc būtības nepārliecinošs vēstījums par Latvijas aizsardzības spējām – eksperti kritizē pēdējo dienu publisko komunikāciju no valsts puses saistībā ar Krievijas drona ielidošanu Latvijā. Šie notikumi arī lielā daļa sabiedrības sējuši šaubas par to, cik droši patiesībā varam savā valstī justies, un arī tas ir bijis viens no Krievijas mērķiem.

Ģeopolitikas pētījumu centra direktors Māris Andžāns norāda – kļūdas komunikācijā ar sabiedrību sekojušas viena pēc otras. Sākot ar to, ka iedzīvotāji par Gaigalavas pagastā nokritušo Krievijas dronu tika informēti novēloti – tikai pēc divām dienām; turklāt situācija raksturota neveikli, paziņojot, ka "objektam Latvijā nav bijis naidīgu mērķu".

"Saziņa bija ļoti neveiksmīga, nu kādi "ne-naidīgi" mērķi, ja bruņots bezpilota lidaparāts ielido no Krievijas? Es saprotu, ko domāja, sakot, ka nav naidīgu mērķu, bet ir jāpārdomā, ko saka, vismaz divas dienas bija izdomāt, kā to noformulēt. Varēja teikt, ka mērķis nebija Latvija, bet arī to mēs nezinām, iespējams, ka mērķis tomēr bija Latvija, un Krievija šo lidaparātu palaida, lai patestētu Latvijas spējas," saka Andžāns.

Eksperts atzīst – atbildīgo amatpersonu nespēja saprotami izskaidrot, kāpēc šis drons netika notriekts un kāpēc tam ļāva lidot tik tālu mūsu valsts teritorijā, cilvēkos sēj pamatotas bažas par Latvijas aizsardzības sistēmu un tās reaģēšanas spējām.

"Ir izdevies pastiprināt šo nedrošības sajūtu, jo skaidrs, nu kā var cilvēki justies droši, ja vairākus simtus kilogramus smags objekts, ar sprāgstvielām aprīkots, lido pāri apdzīvotām vietām? Loģiski, ka tas rada tādu disonansi, no vienas puses, aizsardzības resors skaistos rullīšos rāda kārtējo atklāto objektu, aizsardzības dienesta karavīri nodod zvērestu, un nu tas parāda to, ka realitāte atšķiras," norāda Andžāns.

Arī NATO Stratēģiskās komunikācijas centra direktors Jānis Sārts piekrīt – pamatīgi klibojusi valsts saziņa ar sabiedrību. Bruņotajiem spēkiem bijis skaidrāk jāpasaka, kāpēc pieņemts lēmums dronu nenotriekt. Jo šobrīd lielai daļai sabiedrības radusies pārliecība, ka tikai tīrās nejaušības dēļ nav bojāgājušo.

"Ja šis drons tiek notriekts, kādi ir riski – kā mēs zinām arī Ukrainā un citur diezgan daudz dažādu traģēdiju ir no tā, kas krīt lejā, jau notriekts, un, ja mēs skatāmies starp šo risku menedžmentu, galu galā, tas ar ko šī situācija ir beigusies, ir veiksmīgs risinājums, – neviens nav cietis, pats drons ir mūsu rīcībā, mums ir lietiskie pierādījumi, tas nav aizlidojis atpakaļ," pauž Sārts.

Viņš arī norāda, ka Latvijas rīcībā jau tagad ir militārā tehnika, ar ko "Shahed" dronus varētu notriekt, līdzīgi kā Ukrainā to iznīcināšanā izmanto ložmetējus. Cits jautājums, vai tie ir izvietoti pierobežā. Eksperts norāda uz vēl kādu niansi, kas nāk par labu Latvijas spējām.

"Cilvēki nenovērtē to, ko ir teikušas amatpersonas, ka mēs esam sekojuši šim dronam jau no diezgan lieliem sākumiem pat citas valsts teritorijā, un īstenībā, kā mēs redzam, kā Ukrainā, tā Krievijā sekot droniem ir ārkārtīgi grūts uzdevums, un tas, ka mēs to varam darīt, manuprāt, ir nenovērtēts elements," teic NATO centra vadītājs.

Sārts prognozē, ka Krievijas izvērstais hibrīdoperāciju temps NATO valstīs tikai pastiprināsies un sabiedrotajiem jābūt gataviem uz šīm provokācijām reaģēt visos veidos un formās.