Kāds būs koncertzāles "Gors" liktenis? Rēzeknes saimnieks Bartaševičs grib piedāvāt "absolūti caurspīdigu praksi"

Janvāra beigās Kultūras ministrija valdībā iesniedza informatīvo ziņojumu, kurā izvērtēti vairāki koncertzāles "Gors" pārvaldības modeļi. Tajos paredzēta gan valsts līdzdalība kapitālsabiedrībā, gan iespēja valstij pārņemt koncertzāles ēku un aprīkojumu, ieguldot 75% pamatkapitālā, lai nodrošinātu izšķirošu ietekmi.

"Tiem 20% nav nozīmes nekādas. Valsts vienpersoniski pieņems lēmumu šajā esošajā uzņēmumā, kas ir "Austrumlatvijas koncertzāle". Tad pašvaldībai jau pēc, kā teikt, no paša sākuma jau ir skaidrs, ka nebūs nekādas lemšanas, kā teikt, šai vienībai," klāsta Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs ("Kopā Latvijai"/LPV).

Pirmdienas sēdē Rēzeknes pašvaldība šādam Kultūras ministrijas modelim iebilda, piedāvājot alternatīvu – deleģēšanas līgumu ar valsti.

"Tajā pašā laikā mēs piedāvājam savu variantu, kas neparedz īpašumu atsavināšanu, kas neparedz mūsu kapitālsabiedrības pārņemšanu valsts labā. Bet vienkārši ja mēs redzam, ka mūsu kopīgais mērķis ir uzlabot satura kvalitāti, stiprināt latgaliskumu un latviskumu, tad mēs to varam darīt arī civilizētā veidā. Un, protams, mūsu piedāvājums ir caur deleģēšanas līgumu piedāvāt. Tur absolūti caurspīdīga prakse – jūs maksājiet naudu un saņemiet pakalpojumu," domā Bartaševičs.

Kultūras ministrija pagaidām pašvaldības komitejā lemto nekomentē: "Ministrijā uzsver, ka plašākus komentārus šobrīd nesniedz, jo jautājums par "Gora" nākotni ir valdības kompetencē, un turpmāko rīcību noteiks Ministru kabineta lēmums."

Ar savu piedāvājumu par "Gora" nākotni klajā nākusi arī Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).

Tā piedāvā, ka valstij piederētu 51% gan "Gora" ēkas, gan SIA "Austrumlatvijas koncertzāle" kapitāldaļu, bet pašvaldībai paliktu 49%, saglabājot līdzdalību pārvaldībā. Tomēr pašvaldība norāda – šo rosinājumu šodien komitejā neizskatīja, jo tas neesot saņemts oficiāli.