Kaimiņi kļūst par medmāsām, šoferiem un skolotājiem. Valsts par lauku cilvēkiem aizmirsusi, norāda Seļicka

Seļicka norādīja, ka demogrāfija nav tikai statistikas rādītājs – tā atspoguļo cilvēku iespējas un ikdienas realitāti. Seniori laukos bieži vien ir tie, kas turpina dzīvot aktīvu dzīvi, nodrošina kultūras pasākumus un atbalsta jaunās ģimenes. "Laukos cilvēki pēc darba mūža nav tie, kas tikai gaida savu nāvi – viņi turpina dzīvot, palīdz citiem un bieži ir kopienas balsts," viņa sacīja.

Tomēr pakalpojumu pieejamība reģionos bieži ir nepietiekama un nekoordinēta. Kā piemēru Seļicka minēja izglītības nozari: "Vienu gadu aizver skolu, bet nākamajā atver uzņēmumu ar 30 darbavietām. Kur ir loģika?" Viņasprāt, lielākā problēma ir nespēja saskaņot dažādu nozaru lēmumus – izglītībā, veselības aprūpē, transportā. Tas bieži vien rada situācijas, kur cilvēkiem nākas stundām braukt, lai saņemtu pakalpojumus, kas citviet ir pieejami uzreiz.

Neskaidrība par nākotni attur daudzas ģimenes pārcelties uz laukiem. Seļicka atzina, ka mājokļu pieejamība bieži nav galvenais šķērslis – lielāka nozīme ir jautājumam par bērnudārziem, skolām un transportu. Vienlaikus viņa uzsvēra iedzīvotāju pašiniciatīvu: "Laukos cilvēki kļūst par medmāsām, skolotājiem un šoferiem. Kopienas spēj pašas atrast risinājumus, ja valsts to nespēj nodrošināt." Kā piemēru viņa minēja ideju par transportu pēc pieprasījuma, kas varētu atvieglot iedzīvotāju ikdienu.

Tomēr ilgtermiņa risinājumi prasa valsts līmeņa politiku un stratēģiju. Pašlaik Latvijā nav vienotas nacionālās lauku attīstības stratēģijas, un tas, pēc Seļickas domām, ir būtisks trūkums. "Reģionālā nevienlīdzība Latvijā ir viena no lielākajām Eiropā. Mums vajadzīga mērķtiecīga politika, kas balstās uz katras teritorijas vajadzībām un unikālajām iespējām," viņa uzsvēra. Seļicka brīdināja, ka, ja valsts turpinās ignorēt reģionu attīstību, nākotnē tas var radīt ne tikai sociālas, bet arī drošības problēmas.