"Nekādi ziedu laiki nav," situāciju lauku tūrismā vērtē asociācijas prezidente

"Nekādi ziedu laiki nav. Latvijā cilvēku paliek mazāk, arī pirktspēja mazinās, cenas aug, izejmateriālu izmaksas aug. Tikmēr arī ārvalstu tūristu skaits nav pietiekams un nav atgriezies vecajos laikos – to mums ir par maz," skaudro situāciju iezīmē asociācijas prezidente.

Viņa norāda, ka arī Izraēlas konflikts ietekmējis ārvalstu tūristu pieplūdumu – ceļotāju no šī reģiona kļuvis mazāk vai nav vispār.

Tikmēr vācieši ir atgriezušies piekrastē, bet aizvien mazāk nekā agrāk. Redzams arī nedaudz lielāks igauņu pieplūdums.

Ziemele gan uzsver, ka lauku tūrisma piedāvātājiem vietējais tūrists vienmēr bijis svarīgākais. Tiesa, to proporcija ar ārzemniekiem ir nedaudz pamainījusies – ja kādreiz tie bija 80 pret 20%, šobrīd tie varētu būt 70 pret 30.

Palūkojoties uz "vidējo" lauku tūristu, aktīvie ceļotāji ir vecumā no 35 līdz 55 gadiem. Savukārt ceļotāju vidū akūti trūkstot vecāka gadagājuma, proti, 60+ ceļotāji. Tādu lauku tūristu vidū praktiski nav vispār, bet, ja izmanto kādus pakalpojumus, tad visdrīzāk tās ir kādas svinības, piemēram, 70 gadu jubileja vai tamlīdzīgi.

Taujāta, kas Latvijai būtu jādara vairāk, lai piesaistītu ārvalstu tūristus, Ziemele norāda – Baltijas valstu starpā trūkst koordinētu pasākumu, no kā zaudē visas trīs valstis.

"Es domāju, ka visiem pasākumiem vajadzētu būt koordinētākiem, tieši Baltijas mērogā, ja gribam aizsniegt tos, kuri redz nevis Latviju, bet Baltiju. Un tāda ir lielākā daļa ārvalstu tūristu, kuri brauc uz visām trim valstīm vai vienu, bet to tāpat redz kā Baltiju. Visas trīs valstis par maz koordinējas, par maz rīko kopīgus pasākumus. (..) Mēs visi šajā ziņā esam zaudētāji. Manuprāt, ir par maz kampaņu, kas aicinātu uz Baltiju kā drošu, foršu, brīvu, ar ļoti labu ēdienu, skaistu dabu, maz cilvēku galamērķi," mudina Ziemele.