Kalniete skaidro, kā Ungārija var sarežģīt sarunu sākšanu par Ukrainas iestāšanos ES

"Pieļauju, ka Padome, kas plānota pirms Ungārija pārņem prezidentūru, šo lēmumu pieņems. Ja šis lēmums ir pieņemts, šīs sarunas var vilkt, bet uz sešiem mēnešiem. Savukārt atlikt šī lēmuma pieņemšanu uz sešiem mēnešiem, Ungārijai stājoties prezidentūrā, tas būtu ļoti riskanti," akcentē Kalniete.

Viņa norāda, ka Eiropadomei jūnija beigās paredzēts lemt arī par nākamo Eiropas Komisijas (EK) prezidentu, taču, iespējams, šis lēmums varētu tikt atlikts. Tas tādēļ, ka Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņojis par parlamenta atlaišanu un ārkārtas vēlēšanas valstī tiks rīkotas vien jūnija izskaņā. Attiecīgi Padome varētu rīkot ārkārtas sēdi jūlijā, kas nebūtu nekas neparasts.

Jāatgādina, ka Makrons par labu parlamenta atlaišanai lēma pēc tam, kad Eiropas Parlamenta vēlēšanās Francijā uzvarēja izteikti labējie spēki, kas paver ļoti reālas iespējas pie varas nākt radikālajai Marijai Lepēnai. Viņa ir pret antikrieviskumu Eiropā un arī pret to, kāds šobrīd ir atbalsts Ukrainai.

Kalniete Makrona paziņojumu vērtē kā "sprādzienveidīgu", kas skar "mūs visus", jo Francija ir viena no lielajām Eiropas Savienības ekonomikām. Valsts nestabilitāte bijusi jūtama jau kādu laiku, un riski, kurus nule uzņēmies Makrons, ir vairāk nekā bīstami.

"Ir teorētiķi, kas spekulē, ka viņa aprēķins ir labējiem radikāļiem būt ievēlētiem, iegūt vairākumu un tad valdībā pierādīt, ka viņi neko nespēj. Bet mēs redzējām, kas notika Polijā, kad galēji labējie pirmoreiz pārņēma varu – cik mērķtiecīgi sava mandāta laikā viņi apspieda demokrātiskās brīvības un nodrošināja sev atbalstu nākamajās vēlēšanās ar maksājumiem saviem klientiem," atgādina EP deputāte.

Viņa norāda, ka jau tagad Francijas un Vācijas pāris, kas ir Eiropas dzenošais pāris, ļoti slikti funkcionē. "Situācijā, kad esam paplašināšanās priekšvakarā, kad sarunas tūliņ sāksies ar kandidātvalstīm Moldovu un Ukrainu, Francijas jūklis atstās iespaidu uz visiem Eiropas lēmumiem. Vēlēšanas tur būs jūnija beigās, kas faktiski var nozīmēt, ka arī EK izveidošana paildzināsies."

Savukārt, vērtējot no Latvijas ievēlēto deputātu sastāvu, Kalniete to novērtē kā "ļoti labu", jo septiņi no deviņiem deputātiem ir ar stingru nacionālo stāju. Viņa sprieda, ka šie Latvijas deputāti EP spēs sekmīgi sadarboties, lai arī pārstāv dažādas partijas.

Politiķe neuzskata, ka JV rīcība būtu vērtējama kā negodīga, kā deputāta kandidātu piesakot eirokomisāru Valdi Dombrovbski, diezgan labi zinot, ka EP viņš nemaz nestrādās un trešo reizi tiks virzīts darbam Eiropas Komisijā. "Dombrovskis nav nošķirams no JV," izteicās politiķe.

Kalnietes skatījumā, atšķirībā no citām Eiropas valstīm Latvijas vēlētāji EP vēlēšanās nav gājuši populistu pavadā.

Vērtējot EP vēlēšanas kopumā Eiropā, Kalniete uz jauno EP sastāvu skatās ar atvieglojumu, jo esot redzams, ka "centrs ir noturējies", līdz ar to "politikas pragmatiskā līnija turpināsies", bet radikāļi nav ņēmuši pārsvaru.