Kam pieder Mēness? "Artemis II" izgaismo cīņu par kosmosa resursiem

Raidījumā eksperte uzsvēra, ka kosmosa tiesības vairs nav zinātniskā fantastika, bet gan reāla un strauji augoša nozare. "Kosmosa tiesības ir reāla nozare, un tas ir pavisam vienkārša iemesla dēļ – valstis jau dodas kosmosā un to izpēta," viņa norādīja, piebilstot, ka ar kosmosu saistītus risinājumus cilvēki izmanto ikdienā, piemēram, GPS tehnoloģijās.

Sarunā tika izcelts, ka mūsdienās lielākais fokuss kosmosa izpētē ir tieši resursu ieguve. "Šobrīd aktuālākā lieta kosmosa tiesībās ir resursu ieguve," skaidroja Ročāne. Kā piemēru viņa minēja Mēnesi, kur īpaša interese ir par ūdeni, ko iespējams izmantot raķešu degvielas ražošanā.

Tieši šī iemesla dēļ "Artemis" programmas ietvaros ASV plāno izvietot bāzes Mēness dienvidpolā, kur krāteros atrodams sasalis ūdens. Taču uz šīm pašām teritorijām pretendē arī citas lielvaras.

Eksperte atklāti norādīja uz būtisku problēmu – kosmosā trūkst regulējuma. "Šobrīd kosmosā nav ne policijas, ne tiesas, nav nekā," viņa sacīja. Tas nozīmē, ka attiecības starp valstīm balstās vien uz starptautiskām vienošanām, kuras ne vienmēr tiek ievērotas vai parakstītas.

Lai gan pastāv vienošanās, ka debesu ķermeņi nepieder nevienai valstij, jautājums par resursu izmantošanu paliek neskaidrs. Tas rada situāciju, kurā izšķirošais var būt ātrums. "Tā valsts, kura pirmā aizbrauks un ieņems vietiņu, tai būs piekļuve resursiem," viņa piebilda, atzīstot, ka tas šķiet "amizanti un dīvaini", taču realitātē tā šobrīd notiek.

Eksperte uzskata, ka Mēness jau ir kļuvis par ģeopolitisku interešu objektu. "Manuprāt, tas jau ir kļuvis par strīdus ābolu," viņa norādīja, uzsverot konkurenci starp ASV, Ķīnu un Krieviju par piekļuvi resursiem.

Papildu spriedzi rada tas, ka ne visas valstis ir pievienojušās vienošanām par kosmosa izmantošanu. Lielākās kosmosa lielvaras nav parakstījušas Mēness vienošanos, kas paredzētu resursus uzskatīt par visas cilvēces kopīgo mantojumu.

Kāpēc tas svarīgi Latvijai

Lai gan Latvija pati neveic kosmosa misijas, eksperte uzsvēra, ka šī nozare paver plašas iespējas arī mazām valstīm. Kosmosa industrija ietver ne tikai raķešu palaišanu, bet arī juridiskos pakalpojumus, finansējumu, apdrošināšanu un tehnoloģijas.

Kā piemērs tika minēta Luksemburga, kas, neskatoties uz nelielo iedzīvotāju skaitu, aktīvi investē kosmosa nozarē un izveidojusi atbilstošu tiesisko regulējumu.

Prognozes liecina, ka līdz 2040. gadam kosmosa industrija kļūs par triljonu vērtu nozari, tāpēc iesaiste tajā var būt stratēģiski nozīmīga arī Latvijai.