Nākamais mērķis – nosēšanās uz Mēness. Tuvākajos gados varētu sekot misija "Artemis III"

Jaunais rekords cilvēcē tālākajam lidojumam kosmosā tika panākts pirmdienas vakarā – to paveica četru astronautu komanda, misijā "Artemis II". Kosmosa kuģis sasniedza punktu, kurā Mēness gravitācija ir spēcīgāka nekā Zemes, vienlaikus veicot līdz šim lielāko attālumu no mūsu planētas – vairāk nekā 406 000 kilometru. Tādējādi gāzts arī vairāk nekā 50 gadus senais "Apollo 13" sasniegums.

Kosmosa kuģis "Orion" savu misiju sāka 2. aprīlī. Aptuveni 10 dienu ilgajā lidojumā astronautiem pirmo reizi cilvēces vēsturē izdevās aplidot Mēness tālāko daļu, veicot novērojumus un iemūžinot līdz šim neredzētus skatus. Lai gan nosēšanās uz Mēness šajā misijā nav paredzēta, tā ir kā ģenerālmēģinājums nākamajām.

Lidojuma laikā testētas dzīvības uzturēšanas sistēmas, sakari un drošības risinājumi dziļajā kosmosā – vidē, kas cilvēkam joprojām ir maz izpētīta.

"Es vēlos pateikt, cik ātri šis viss ir paskrējis. Es neesmu gatava vēl doties mājās. Grūti pat noticēt, ka tik šaurā vidē laiks spēj paskriet ātri un mums ir jautri katru minūti," pauž NASA astronaute Kristīna Koka.

Šo misiju gan piemeklēja tehniskas ķibeles – neilgi pēc ieiešanas orbītā pārstāja darboties tualetes sistēma. Problēma bija saistīta ar sūkšanas mehānismu, kas kosmosā bez gravitācijas ir kritiski svarīgs. Līdz tās salabošanai apkalpei nācās izmantot rezerves risinājumu – urīna maisiņus. Eksperti uzsver – kosmosā tualetes sistēma nav tikai komforta, bet arī drošības jautājums, un šādi gadījumi palīdz uzlabot tehnoloģijas nākamajām misijām.

"Tādas lietas kā pārtika un higiēnas piederumi, kā arī tas, kas notiek ar mūsu kuģa santehnikas sistēmu – tas prasa lielu gatavību, arī mentāli. Es biju šo sistēmu izmantojis kosmosa stacijā, arī mājās treniņu laikā. Bet, godīgi sakot, es nebiju īsti gatavs, ka "Mēness tualeti" nāksies izmantot vairāk nekā pusi no misijas. Taču mēs pārvarējām grūtības," saka NASA astronauts Viktors Glovers.

Kā TV3 Ziņām stāsta Latvijas Universitātes Astronomijas institūta direktors Kalvis Salmiņš – "Artemis II" misija iezīmē jaunu posmu kosmosa izpētē un ir būtisks solis ceļā, lai cilvēki atkal uzkāptu uz Mēness.

"Pie sasniegumiem ir jāpiemin tas, ka pirmo reizi ir izmantotas jaunas tehnoloģijas, un jauna tipa orbīta, jo kosmosā mēs nevaram lidot pa taisnu līniju, uz trajektorijām attiecas gravitācijas likums un katra manevra kļūda var maksāt ļoti dārgi un var būt letāla," pauž Salmiņš.

Mēness un telpa starp Mēnesi un Zemi ir kļuvušas ļoti pieprasīta ne tikai no zinātniskā aspekta. Pētnieks norāda, ka "Artemis" lidojums ir tikai viens ķieģelītis daudz lielākā shēmā: "Mēnesim ir šī militārā un ekonomiskā dimensija, tur ir vairāki interesanti, stratēģiski apsvērumi, kā orbītā ap Mēnesi izvietojot kosmiskos aparātus, mēs varam labāk kontrolēt situāciju, kas notiek ap Zemi. Tāpēc ne tikai lielvalstis, kā Ķīna, vai ASV, bet arī citas valstis skatās šajā virzienā, indieši meģina nosēdinta kosmiskos aparātus uz Mēnesi, japāņi…"

Bet tikmēr tuvāk Zemei situācija kosmosā kļūst arvien sarežģītāka. "Pašlaik kosmoss pa Zemi ir kļuvis ļoti pieblīvēts, teiksim, satiksmes organizācija kosmosā ir sarežģīta lieta. Pavadoņu skaits ir kļuvis tik liels, ka praktiski nemitīgi ir jāizvairās no sadursmēm un kādā veidā šo situāciju padarīt pārredzamāku – ir izvietojot sensorus kosmosā. Un viena no opcijām – tuvāk pie Mēness. Labāka redzamība, protams, ar ierobežojumiem," skaidro Salmiņš.

Ja viss ritēs kā plānots, tuvākajos gados sekos misija "Artemis III", kad cilvēki nosēdīsies uz Mēness. Programmas mērķis gan ir vēl lielāks – sagatavoties lidojumam uz Marsu. Tā lielākais risks ir radiācija un Saules uzliesmojumi, taču zinātnieki uzskata – šāda misija ir iespējama.