Kamēr skolēni atpūšas pavasara brīvlaikā, pedagogi izmanto laiku apgūt ko jaunu

Šā brīža skolēni ir uzauguši līdzās tehnoloģijām un to nevar ignorēt arī mācību darbā. Tā saka skolotāji, kuri kuplā skaitā pulcējās "Ideju dienas" konferencē, lai savas digitālās prasmes censtos uzlabot arī paši.

Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijas skolotāja Māra Ozola norāda: "Tehnoloģijas vispār ir joma, kas ļoti strauji attīstās. Atliek tikai pusgadu pagulēt uz lauriem, neko nedarīt, un tu jau esi izkritis no aprites."

Savukārt Dobeles 1. vidusskolas skolotāja Egita Petrusa norāda: "Pirms gada, izdzirdot vārdu "ChatGPT", es skatījos ar tādām lielām acīm, kas tas vispār ir. Paiet gads, un es jau vadu nodarbības tieši mākslīgajā intelektā. Tā kā skolotājam patiesībā ir ļoti daudz jāmācās līdzi un jāpilnveidojas, jo skolēni mūs šad tad var arī pārspēt."

Interese par iespēju apgūt ko jaunu liela. Nodarbības, kurās kā pašmāju, tā ārvalstu lektori stāstīja par dažādiem rīkiem un metodēm, kā tehnoloģijas var jēgpilni izmantot darbam klasēs, apmeklēja vairāk nekā 100 pedagogu no visas Latvijas. Pasākumā liels uzsvars uz mākslīgo intelektu, no kura skolotājiem neesot jābaidās.

"Skolotājiem ļoti palīdz gatavoties stundai, arī es saviem kolēģiem esmu parādījusi, kā var prezentācijas veidot ar mākslīgā intelekta palīdzību. Bet, protams, to nevar pieņemt tā, ka akmenī iecirsts, tas ir tikai palīgs, lai varētu turpmāk labi strādāt," norāda Petrusa.

To, ka ar tehnoloģijām, pārspīlēt nedrīkst, uzsver arī privātās pamatskolas "Būsim" skolotāja Jolanta Broka. Pretējā gadījumā varot iebraukt arī otrā grāvī, kur skolēns pats, bez datora palīdzības vairs nespēs domāt un strādāt.

"Mēs nevaram arī skolēniem visas stundas padarīt aizraujošas, lai visu laiku būtu "vov" efekts, jo dzīvē ir arī garlaicīgas lietas, kas jādara. Bet, protams, lai noturēta skolēna uzmanību, mākslīgais intelekts un tehnoloģijas uzmanības noturības laiku samazina. Tāpēc ir tās dažādās tehnoloģijas, ko varam lietot, kas mijas ar garlaicīgo, lai tomēr tā interese saglabātos," saka Broka.

Šāda konference, kurā pedagogi var apgūt dažādus digitālos knifus, norit jau otro gadu. Organizatori pauž – lielā interese par pasākumu, apliecina, ka arī paši pedagogi ir sapratuši, ka darbam skolā digitālās prasmes ir vajadzīgas un tās plešas tālāk par tikai spēju ieslēgt datoru.

"Tās digitālās prasmes vairs nav tikai par datoriku un tehnoloģijām, tā nāk kā caurvija visos priekšmetos. Un mums katram ir jādomā, kā varam stiprināt savas digitālās prasmes, jo mēs varēsim tikai jēgpilni mācīt skolēniem, ja paši jutīsimies pārliecināti," norāda Rīgas Biznesa skolas projektu vadītāja Linda Sinka.

Problēma gan ir tā, ka pie mums starp pedagogiem aizvien pastāv liela digitālā plaisa. Un, lai to mainītu, skolās straujāk jāienāk jauniem skolotājiem.