Kāpēc Latvijā vēl nav notriekts neviens drons? AM skaidro secinājumus pēc incidenta Rēzeknē

"Kā jau NBS komandieris ir minējis, diemžēl tajā naktī mūsu gaisa telpas novērošanas sistēmas nenostrādāja tā, kā tām bija jānostrādā," atzina Gavrilko. Viņa skaidroja, ka sistēmu operatori nav spējuši laikus identificēt tuvojošos apdraudējumu.

Pēc viņas teiktā, pašlaik tiek analizēti dažādi scenāriji un modelētas situācijas, lai saprastu, kā nākotnē uzlabot reaģēšanu. Vienlaikus Latvija vēl gaida vairākas iepriekš iegādātas pretgaisa aizsardzības sistēmas.

"Viennozīmīgi ir sistēmas, kuras mēs vēl aizvien gaidām," sacīja Gavrilko, piebilstot, ka Latvijā jau tiek veidota daudzslāņu pretgaisa aizsardzība ar sensoriem, radariem, NATO gaisa patrulēšanu un mobilajām pretgaisa aizsardzības vienībām.

Viens no skaļākajiem jautājumiem pēc incidenta bija komunikācija ar sabiedrību. Gavrilko atzina, ka iedzīvotāju nebrīdināšana pirms sprādziena bija nepieļaujama. "Fakts, ka iedzīvotāji netika laicīgi brīdināti un šūnapraides ziņa sasniedza iedzīvotājus tikai jau krietni pēc sprādziena, protams, ir nepieļaujama situācija," viņa uzsvēra.

AM pārstāve skaidroja, ka brīdinājuma ziņas tiek izsūtītas jau brīdī, kad redzams potenciāls drauds Latvijas gaisa telpai, nevis tikai tad, kad drons to jau šķērsojis. "Ja mēs gaidīsim, kamēr konkrētais drons sasniegs mūsu gaisa telpu, tas jau varētu būt par vēlu," sacīja Gavrilko.

Viņa piebilda, ka tieši tādēļ mēdz būt gadījumi, kad iedzīvotāji saņem trauksmes paziņojumus, bet vēlāk izrādās, ka objekts Latvijā tomēr nav ielidojis.

Raidījumā Gavrilko skaidroja arī to, kā notiek reaģēšana situācijās, kad drons jau šķērsojis robežu. "Tajā brīdī, kad mēs esam fiksējuši un identificējuši šo dronu, notiek sava veida medības pēc tā drona," viņa sacīja.

Pēc viņas teiktā, mobilās vienības saņem koordinātas no agrīnās brīdināšanas sistēmām un dodas iespējamā drona virzienā. Tas nozīmē, ka reakcija bieži notiek jau pēc tam, kad objekts ir ielidojis Latvijas teritorijā.

Aizsardzības ministrijas pārstāve uzsvēra, ka galvenais ir saglabāt mieru un sekot norādēm šūnapraides ziņojumos. "Nevienam nav jāskrien ārā," sacīja Gavrilko.

Ja ir dzirdama dronam raksturīgā skaņa, kas atgādina mopēdu, iedzīvotājiem ieteicams ievērot tā saukto "divu sienu principu" – atrasties telpā, kuru no ārpuses šķir vismaz divas sienas.

Gavrilko atzina, ka Latvijā par dronu filmēšanu sankcijas netiek piemērotas, jo valsts neatrodas kara stāvoklī. Tomēr viņa aicināja cilvēkus prioritāri domāt par savu drošību. "Labāk ir tajā brīdī nevis filmēt, bet parūpēties par savu drošību," viņa uzsvēra.

Vienlaikus AM norāda – publiskoti video un foto materiāli var sniegt pretiniekam informāciju par Latvijas aizsardzības spējām.