Kariņš: Krievija Putina vadībā faktiski sākusi sava veida karu pret Rietumu civilizāciju

Kariņš teica- gandrīz četras nedēļas vērojam Putina vadītās Krievijas brutālo un barbarisko militāro uzbrukumu Ukrainai. Dienu no dienas uzbrukums kļūst nežēlīgāks, Krievijas armijai aizvien vairāk tēmējot uz civiliedzīvotājiem, apdzīvotām vietām, slimnīcām, skolām un bērnudārziem.

Kariņš atgādināja, ka Latvija ir nedaudz citādākā situācijā nekā Ukraina – esam daļa NATO, Latvijā pastāvīgi uzturas tagad jau 11 NATO valstu karavīri, kuru kontingenti tiek papildināti. Arī vakardien Kanādas bruņotie atgādāja virkni nozīmīgas kara tehnikas, kuru izvietos Latvijā un kas strādās līdzās Latvijas bruņotajiem spēkiem, stiprinot mūsu valsts drošību.

"Mēs arī redzam, ka mūsu iedzīvotāju interese, iestājoties Zemessardzē, ir ļoti augsta. Paldies visiem, kas to dara. Protams, paldies mūsu bruņoto spēku karavīriem par viņu pašaizliedzīgo darbu, kas stiprina mūsu valsti," pauda Kariņš.

Viņš uzsvēra, ka Latvijai kā valstij galvenais ir saglabāt saliedētību, būt vienotiem un turpināt sevi stiprināt. Valdībā 22. martā pieņemti vairāki lēmumi šajā kontekstā, tostarp pakāpeniska aizsardzības finansējuma palielināšana līdz 2,5% iekšzemes kopprodukta (IKP) 2025. gadā, kas palīdzēs bruņotajiem spēkiem ātrāk sasniegt plānotos rādītājus cilvēku skaita un bruņojuma ziņā, padarot Latvijas valsti drošāku.

Tāpat nolemts stiprināt arī Latvijas iekšlietu sistēmu, iekšējo drošību, kas ir tikpat svarīgi kā ārējā aizsardzība. Tuvākajās nedēļās sekos tālākie lēmumi tā īstenošanai, kas vairs nav politiska vienošanās, bet jau valdības lēmums.

Latvija tāpat kā daudzas valstis ir diezgan lielā atkarībā no Krievijas piegādātājiem energoresursiem, īpaši dabasgāzes, ko cita starpā izmanto elektrības ražošanai, un naftas produktiem, atzina Kariņš. Lai samazinātu vajadzību valstī importēt dabasgāzi no Krievijas vai jebkuriem citiem avotiem, Latvijā palielinās vēja ģenerācijas jaudas. Lai paātrinātu vēja parku būvniecību, iecerēts būtiski saīsināt ietekmes uz vidi novērtējuma laiku.

Kariņš uzsvēra, ka Latvija kā valsts turpina un turpinās sniegt Ukrainai visa veida palīdzību – gan humanitāro, gan arī militāri tehnisko. Tāpat mūsu valsts palīdz un palīdzēs uzņemt Ukrainas kara bēgļus, kuri Latvijā ir nonākuši Putina vadītās Krievijas veiktā brutālā kara Ukrainā dēļ.

Valdības vadītājs izteica sirsnīgu paldies visiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri patlaban uzņem bēgļus no Ukrainas savās mājās, arī pašvaldībām par darbu šajā ziņā un Iekšlietu ministrijai par citu ministriju koordināciju, palīdzot Ukrainas iedzīvotājiem.

Latvija kopā ar starptautiskajiem partneriem strādā pie tā, lai saliedētu ne tikai Eiropas valstis, bet visu demokrātisko pasauli ar mērķi izolēt Krieviju un tās ekonomiku, kā arī maksimāli atbalstīt Ukrainu militāri un humanitāri. Latvijas ārlietu ministrs un aizsardzības ministrs šajā kontekstā ir devušies komandējumos, arī Kariņš ceturtdien un piektdien plāno piedalīties Eiropadomē, bet Valsts prezidents Egils Levits – NATO samitā.

Krišjānis Kariņš

Ministru prezidents

"Latvija iestājas par to, ka sankcijām pret Krieviju ir jābūt maksimāli stingrām. Turpinām strādāt ar mūsu partneriem pie tā īstenošanas. Ļoti daudz, kas jau ir paveikts un panākts, jo šobrīd spēkā  ir nebijuša mēroga sankciju pakotne. Rietumu pasaulei naivums par Putina Krieviju ir pilnībā zudis un visi saredz Krieviju Putina vadībā tādu, kāda tā ir – brutāls agresors, kas neņem vērā nevienu cilvēces normu, nerespektē teritoriālo integritāti vai valsts suverēnās tiesības uz pašnoteikšanos, un faktiski ir uzsākusi sava veida karu pret Rietumu civilizāciju kā tādu."

Viņš teica, ka atbilde uz to ir viena – sabiedrībai kā Latvijā, tā Eiropā, kā arī visā demokrātiskajā pasaulē savilkties kopā. Demokrātijām ir jābūt stiprām, jāspēj sevi aizsargāt, aizstāvēt savas vērtības un savu dzīvesveidu, ko jau dara Latvija, Eiropa un visa Rietumu pasaule NATO mērogā, pauda Kariņš.

Kariņš atzina, – nav zināms, cik ilgi būs karš, bet jābūt stipriem, gataviem turpināt atbalstīt ukraiņus un stāties pretī visa veida dezinformācijai, ko Putins un viņa valdība cenšas izplatīt pasaulē, tostarp Latvijā. "Būsim modri, sekosim līdzi, pārbaudīsim avotus un neuzķersimies uz lētām baumām, kas ir tendētas šķelt sabiedrību. Darīsim kopā visi, lai saliedētu mūsu sabiedrību un valsti padarītu stiprāku," sacīja premjers.

Viņš arī teica, ka šis varētu būt īstais brīdis pārskatīt termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas pilsoņiem. Šāda veida atļaujas pašlaik tiek izsniegtas samērā maz, tomēr šobrīd varētu būt pareizi iespēju tās iegūt paredzēt tikai ārkārtas gadījumos, kas būtu saistīti ar humāniem apsvērumiem.