Kariņš: Latvija iestājas par mērķētām sankcijām pret Baltkrievijas amatpersonām

Premjera birojā aģentūru LETA informēja, ka šodien ārkārtas Eiropadomes sēdē, kurā pulcējas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vadītāji un valdību vadītāji, Kariņš uzsvēra, ka Latvija iestājas par mērķētu sankciju nepieciešamību pret tām Baltkrievijas amatpersonām, kuras atbildīgas par vēlēšanu organizēšanu un miermīlīgo demonstrāciju vardarbīgu apspiešanu.

Tāpat Latvija iestājas pret vardarbību miermīlīgu demonstrāciju apspiešanā un visu apcietināto tūlītēju atbrīvošanu.

ES līderu sanāksmē Kariņš pauda, ka šobrīd vienīgais situācijas risinājums ir jaunu, brīvu un godīgu prezidenta vēlēšanu rīkošana Baltkrievijā, jo 9.augusta vēlēšanas nebija ne brīvas, ne godīgas. Premjera ieskatā, jaunu vēlēšanu rīkošanā nepieciešams nodrošināt starptautisko novērotāju klātbūtni.

Jau ziņots, ka Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis neatzīst Baltkrievijas vēlēšanu rezultātus, trešdien pēc ES līderu videosamita paziņoja Vācijas kanclere Angela Merkele.

"Vēlēšanas nebija nedz godīgas, nedz brīvas un šī iemesla dēļ šo vēlēšanu rezultāts nevar tikt atzīts," preses konferencē pavēstīja Merkele.

Kanclere arī nosodīja "brutālo vardarbību" pret protestētājiem Baltkrievijā.

Eiropadomes prezidents Šarls Mišels pēc samita paziņoja, ka ES drīzumā noteiks sankcijas pret "ievērojamu skaitu" cilvēku, kuri stāv aiz vēlēšanu falsifikācijas un protestētāju vardarbīgās apspiešanas.

"Mēs stingri stāvam pie Baltkrievijas tautas tiesībām noteikt pašai savu likteni, un ES drīzumā noteiks sankcijas ievērojamam skaitam personu, kas atbildīgas par vardarbību, represijām un krāpšanos vēlēšanās," sacīja Mišels.

Savukārt Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena pavēstīja, ka ES ir "gatava atbalstīt mierīgu, demokrātisku varas nodošanu Baltkrievijā".

"Mēs stāvam līdzās Baltkrievijas tautai, kas vēlas pamata brīvības un demokrātiju," viņa piebilda.

EK piešķirs 53 miljonus eiro Baltkrievijas iedzīvotāju atbalstam. Trīs miljoni eiro tiks piešķirti represiju upuriem un pilsoniskās sabiedrības atbalstam, bet lauvas tiesa tiks novirzīta koronavīrusa krīzes ārkārtas palīdzībai, sacīja Leiena.

ES līderi trešdien rīkoja ārkārtas videosamitu par krīzi Baltkrievijā, kur plašumā vēršas protesti pret Aleksandra Lukašenko pārvēlēšanu prezidenta amatā.

Ārkārtas videosamitu sasauca Eiropadomes prezidents Šarls Mišels, ņemot vērā krīzes saasināšanos nedēļas nogalē. Latviju šajā samitā attālināti pārstāvēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās 9.augustā līdzšinējais valsts galva Aleksandrs Lukašenko ieguvis 80,1% balsu, bet opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska – 10,1%, taču opozīcija uzskata, ka vēlēšanu rezultāti ir viltoti, un vēlēšanās pārliecinoši uzvarējusi Tihanovska.

Galvaspilsētā Minskā kopš 9.augusta nerimst protesti pret vēlēšanu viltošanu un prezidentu Lukašenko, kas bieži pārauguši protestētāju sadursmēs ar drošības spēkiem. Protestu gaitā vairāki tūkstoši cilvēku aizturēti, vairāki simti ievainoti. Daudzu uzņēmumu strādnieki pieteikuši streikus.