Ķekavas skolā noticis kautiņš; skolas ceļ trauksmi par agresīviem skolēniem
Pusaudžu agresija un savstarpējā vardarbība skolās kļūst par arvien lielāku problēmu. Pēdējos mēnešos notikuši jau vairāki skaļi gadījumi, kad izglītības iestāžu telpās vai ārpus tām notikusi vardarbīga skolēnu savstarpējā izrēķināšanās. Šodien šāds gadījums noticis arī Ķekavas vidusskolā. Tur citi vienaudži noskatījās, kā kāds agresīvs pusaudzis piekauj citu skolēnu, vēsta TV3 Ziņas.
Video, kas klejo sociālās saziņas vietnēs, redzams, ka kādu Ķekavas vidusskolas audzēkni, iznākot no klases, gaitenī sagaida bariņš bravūrīgu pusaudžu. Viens no tiem skolēnu sāk grūstīt, tad izdara sitienu ar elkoni pa seju, līdz uzsāk arī kautiņu. Notiekošo vēro liels skaits citu skolēnu, kuri pēc katra spēcīgāka sitiena uzgavilē.
Apkārtējie kautiņu pārtrauc vien tad, kad agresors skolēnu sit, tam jau guļot uz zemes. Video materiāls uzņemts šodien un nonācis arī Ķekavas novada Izglītības pārvaldes redzeslokā. Tās vadītāja norāda, – viņa par video ir šokēta, taču ne pārsteigta.
"Tā ir visiem zināma problēma. Daudz mēs runājam par mobingu, bosingu, par labbūtību skolā, tikai neviens nepasaka, kā to panākt. Ar lekcijām, psihologa palīdzību mēs netiksim galā. Un skolas vienas pašas vai pašvaldības arī netiks galā. Es saņemu zvanus, ka vecāki nav droši par saviem bērniem gan skolā, gan ārpus skolas, ka tiešām notiek tādas lietas, tad ir jākliedz."
Pašvaldībā uzsver, ne tai, ne skolai nav instrumentu, kā ar agresīviem skolēniem cīnīties. Tam piekrīt arī pedagogu arodbiedrība. Tā jau ilgstošo ceļ trauksmi, ka vardarbība skolās, ne tikai vienaudžu starpā, bet arī tāda, kas vērsta pret pedagogu, kļūst par arvien lielāku problēmu.
"Pedagogiem arī met ar šķērēm, krēsliem, tiek grūsti virsū galdi, ir apsaukāšanās. Arī pedagogu saime nu jau ir kļuvusi imūna pret tādu emocionālo vardarbību, kuriem arī ir jābūt aktīvākiem, iestājoties pret," neslēpj Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga.
Tādēļ Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) jau ilgstoši aicina grozīt likumu un veikt izmaiņas Ministru kabineta noteikumos, kas dotu plašākās pilnvaras arī pašām izglītības iestādēm aktīvāk risināt vardarbības gadījumus skolās. Šobrīd viena bērna tiesības tiekot liktas augstāk par citu skolēnu un pedagogu drošību.
"Skolas somā ieskatīties es nevaru un varmākam noteikt kaut uz laiku mācīšanas vietu ārpus izglītības iestādes, arī diemžēl direktori nevar. Un jāpalielina arī reāla atbildība, arī vecāku atbildība, kas nerisina sava bērna uzvedības problēmas, vai neinformē skolu, ka bērns var radīt citam draudus veselībai vai dzīvībai. Šie grozījumi neprasa nevienu eiro, tie prasa politisko gribu."
Jāmin, ka pērn Saeima neapstiprināja grozījumus, kas ļautu vardarbīgos skolēnus uz laiku izņemt no skolas, nosakot mājmācību. Vai šobrīd šādi grozījumi būtu atbalstāmi, par šo jautājumu atbildīgās Saeimas Cilvēktiesību komisijas vadītāja Leila Rasima gan nebija gatava komentēt, taču rakstveidā norādīja, ka šie vardarbības gadījumi norāda uz sistēmiskām un nopietnām problēmām.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
