Klimata politika Latvijā: valdība meklē veidus, kā mazināt kaitīgās emisijas
Daudzviet pasaulē cīņa ar klimata pārmaiņām kļuvusi par teju galveno politikas jautājumu. Un arī Latvija cenšas neatpalikt, tādēļ šajā jomā premjera paspārnē ir izveidota īpaša padome. Vislielākās iespējas mazināt emisijas tiek saskatītas transporta sektorā – būtu jāveicina Latvijas autoparka atjaunināšanās.
Latvijas valdība pati sev izvirzījusi ļoti ambiciozu mērķi – kļūt par vienu no galvenajiem klimata politikas virzītājiem Eiropas Savienībā.
Lai Latvija koordinēti īstenotu klimata politiku, pēc Ministru prezidenta iniciatīvas izveidota Nacionālās enerģētikas un klimata padome, kurā pārstāvētas gan valsts pārvalde un uzņēmumi, gan sabiedriskās organizācijas. Trešdien padome sanāca uz pirmo sēdi, lai apspriestu Nacionālo enerģētikas un klimata plānu līdz 2030. gadam.
Pēc sanāksmes valdības pārstāvji klāstīja, ka Latvijas iecerētais attiecībā uz izmešu samazinājumu balstās uz kopējiem Eiropas Savienības klimata mērķiem, vienlaikus atzīstot, ka Vecais kontinents vien pats planētu neizglābs. Eiropa veido vien aptuveni desmito daļu pasaules izmešu.
"Dažādus sektorus redzam, kur neapšaubāmi ir jāpiestrādā. Lauksaimniecība ir viens, transporta enerģētika arī ir aspekti, kam jāpievērš liela uzmanība," norādīja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).
Tikmēr vides ministrs Juris Pūce (A/P!) akcentē, ka plāns ir aptverošs un liels.
"Vairāk nekā 200 pasākumu, kas šajā desmitgades ciklā faktiski varētu mainīt Latvijas ekonomiku, transformēt Latvijas iedzīvotāju paradumus, padarot mūs gatavākus klimata pārmaiņām un padarot mūsu ekonomiku gatavāku tiem izaicinājumiem, kas saistīti ar pārēju uz klimatneitrālu ekonomiku," pauda Juris Pūce.
Lielākās cerība saistītas ar transporta sektoru, jo sevišķi attiecībā uz automašīnām. Latvijas kopējā autoparka vidējais vecums ir aptuveni 14 gadu, kuru iecerēts mazināt. Vai to plānots darīt ar kādiem papildu nodokļiem vecākiem spēkratiem vai ierobežojumiem automašīnu vecumam, premjers patlaban neatklāja.
"Tas vēl ir diskusiju jautājums. Tur ir arī zināmas priekšrocības grāmatvedībā – amortizācijā, attiecināmajās izmaksās un tā tālāk, kas varētu būt kā stimuls. Valdība vairāk domā par to, kā stimulēt, nevis tikai kaut ko negatīvu," sacīja Krišjānis Kariņš (JV).
Kariņš uzskata, ka liels potenciāls ir cilvēku pārsēdināšanai no privāta uz sabiedrisko transportu galvaspilsētā, tam gan nepieciešama arī pilnvērtīga "Park & Ride" sistēma, lai Pierīgas iedzīvotājiem būtu, kur atstāt privātos spēkratus galvaspilsētā pirms došanās tālāk ar sabiedrisko transportu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
