"Tev jau visu dod par brīvu!" un "Vai Tu ieradies strādāt?" tās ir tikai dažas no frāzēm, ko nākas dzirdēt bēgļiem. TV3 kliedē neizpratni, stereotipus un aizspriedumus raidījumā "Ko neteikt?"
Kara bēgļi stāsta, ka viņiem galvenais bija patverties no uzbrukumiem, būt drošībā un viņi daudz neanalizēja, uz kurieni bēgt un tāpēc ir grūti atbildēt uz jautājumu, kāpēc nemeklēja patvērumu kaut kur citur.
Tāpat arī uz jautājumu, kad brauks mājās ir grūti atbildēt, jo bēgļi grib atgriezties, līdz ko karš dzimtenē beigsies. Tas gan nav viņu ziņā, kad tas notiks.
Nereti izskan arī stereotips, ka bēgļi var būt tikai sievietes un bērni, bet vīriešiem tas nepiedien. Aizbēgušie no totalitāriem režīmiem aicina iztēloties, cik grūti tur justies drošībā arī vīriešiem. Tāpat arī no skata bieži vien nav nosakāms, vai tam vīrietim, piemēram, ir kādas veselības problēmas vai ģimenes apstākļi. Turklāt, ja dzimtenē karš jau ilgst padsmit gadus, nereti trūkst ticības, ka klātbūtne var mainīt situāciju.
Bēgļi akcentē, ka labprāt strādā, bet ne jau tāpēc viņi ir šeit. No kara bēgošie cilvēki aicina arī apzināties, ka viņiem viss bēgot tika atņemts un viņi šeit ieradās bez nekā, bet tieši tāpēc ir ļoti pateicīgi par palīdzību.
