Ko sev atvēlētajā laikā vēl vēlas pagūt 13. Saeimas deputāti?
Atlikušas tikai dažas nedēļas līdz 1. novembrim, kad oficiāli būs beidzies 13. Saeimas pilnvaru termiņš un šajos krēslos jau sēdīsies nākamā parlamenta sasaukuma deputāti. Absolūtam vairākumam no pašreizējiem tautas priekšstāvjiem nav izdevies pārvēlēties.
Nav tā, ka pēdējos metrus šajā sasaukumā deputāti mēro pilnīgi bez nekādiem svarīgiem lēmumiem, piemēram, šonedēļ Saeima Augstākās tiesas senatora amatā apstiprināja Valsts prezidenta padomnieku Jāni Plepu.
Daži vēl gribētu arī atlikušo laiku pilnvērtīgi izmantot, valdošajā koalīcijā gan cits viedoklis.
"Tauta ir devusi 13. Saeimai mandātu strādāt. Tas nenozīmē, ka noslēgušās vēlēšanās un mums šis mēnesis būtu jāpavada atpūtā."
"Varbūt mans viedoklis nebūs ļoti populārs, bet, es teiktu, ka 13. Saeimai būtu jāliek miers šajā brīdī. Esošā koalīcija ne tuvu nepārstāv nākamās Saeimas vairākumu. Līdz ar to ir risks, ka varbūt kaut kādi nekoordinēti balsojumi, kas pēc tam rada problēmas," pauda Saeimas Nacionālās apvienības frakcijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars.
Arī citi koalīcijas frakciju vadītāji atzīst, ka vairums, tā teikt, lielo vai ideoloģiski piesātināto jautājumu būtu jāatstāj nākamajam sasaukumam.
"Protams, komisiju darbs turpinās. Likumprojekti, kas ir iesniegti, tiek pakāpeniski izskatīti. Arī tie, kas nāk, piemēram, no valdības, ir jāatbalsta pirmajā lasījumā, lai tos varētu pārņemt nākamā Saeima. Vairums komisiju faktiski šonedēļ vai nākamās nedēļas sākumā beidz savu darbu regulārā veidā. Nekā tāda sevišķi politiski sensitīva, šķiet, šobrīd nav."
"Par visiem politiski jūtīgajiem jautājumiem, es domāju, visi politiskie spēki jau ir devuši savu vērtējumu šīs Saeimas laikā. Nesaskatu, ka vēl kādi šajā vienā divās sēdēs, kas ir palikušas, tikt skatīti," uzskata "Konservatīvo" frakcijas priekšsēdētājs Krišjānis Feldmans.
Tas nozīmē, ka, visticamāk, tādi jautājumi kā Civilās savienības likumprojekts vai Stambulas konvencijas ratifikācija 13. Saeimā vairs neparādīsies.
Tomēr ir atsevišķi izņēmumi, ko koalīcijas deputāti vēl plāno pagūt izdarīt. Viens no tiem Izglītības likuma grozījumi. Tiesa gan, bez strīdīgās normas, par ko šonedēļ TV3 Ziņās jau stāstījām un kas paredzēja iespēju vardarbīgu bērnu izslēgt no mācībām skolām.
"Manuprāt, tur ir iebalsoti ļoti svarīgi uzdevumi Ministru kabinetam sagatavot konceptuālus lēmumus attiecībā uz iekļaujošas izglītības veidošanu. Tāpat tur ir labi tikumības panta grozījumi, kas paver šo jautājumu plašāk un ieliek labu pamatu izglītības virzienam skolā. Tāpat izglītības pārvalžu lieta. Tas būtu tāds, no manas puses, ko es pieminētu."
Vēl viena lieta, ko deputāti plāno pagūt pieņemt, ir likumprojekti Valsts aizsardzības dienesta izveidei. Tajā plānots iesaukt vīriešus vecumā no 18 līdz 27 gadiem.
"Nākamajā Saeimā, iespējams, kāds vēlēsies ko koriģēt un Nacionālā apvienība stingri skatīsies, lai netiktu zaudēta būtība. Es to tomēr pieskaitītu pie 13. Saeimas pabeigtajām lietām," pauda uzskatu Dzintars.
Ja nenotiek kas ārkārtējs, šajā sasaukumā atlikušas vēl divas plenārsēdes.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
