Pirmajā iesaukumā Valsts aizsardzības dienestā brīvprātīgi aicinās 18‑19 gadus vecus pilsoņus
Otrdien, 20. septembrī, valdība apstiprināja Valsts aizsardzības dienesta likuma un ar to saistīto tiesību aktu projektus, kas paredz paredz 2023. gadā sākt Valsts aizsardzības dienestu. Aizsardzības ministrs Artis Pabriks pēc valdības sēdes sacīja, ka pirmajam iesaukumam 2023. gada janvārī Aizsardzības ministrija militārajām mācībām brīvprātīgi pieteikties aicinās 18 līdz 19 gadus vecus Latvijas pilsoņus.
2023. gada otrā pusgada iesaukumam Latvijas pilsoņi vecumā no 18 līdz 19 gadiem būs aicināti iestāties dienestā brīvprātīgi, taču trūkstošo personu skaitu iesauks obligātā kārtā.
2023. gadā plānoti divi iesaukumi – janvārī un jūlijā. No nākamā gada otrā pusgada pilsoņus iesauks arī obligātā kārtā.
"Nākamgad plānojam divus iesaukumus 18, 19 gadus veciem jauniešiem, proti, tiem, kas ir nupat beiguši skolu vai tūlīt – nākamgad pavasarī, vasarā – beigs skolu. Uz visiem, kas pašlaik ir vecāki par 19 gadiem, droši vien šis dienests vēl neattieksies. Virzīsimies uz nelielu iesaukumu nākamgad, kas attieksies uz pašiem jaunākajiem. Pirmais iesaukums janvāra beigās būs balstīts tikai uz brīvprātības principiem. Gribam saprast, cik daudzus jauniešus šis dienests interesēs brīvprātīgi. Savukārt jūlija beigās, kad būs otrs iesaukums, mēģināsim brīvprātīgi uzrunāt vispirms 500 cilvēku (divreiz pa 500 cilvēkiem gada laikā), bet iztrūkstošos aicināsim izlozes secībā."
Pabriks uzsvēra, ka iesaukumu valsts aizsardzības dienestā varēs atlikt pilsoņi, kuri svarīgu iemeslu dēļ vēlas to pildīt citā laikā, bet ne vēlāk kā līdz 26 gadu vecumam. Otrreiz nepieļaus atlikt valsts aizsardzības dienestu šā iemesla dēļ.
Kā ar ārzemēs dzīvojošajiem vai strādājošajiem Latvijas valstspiederīgajiem jauniešiem?
Tiks individuāli vērtēta ārvalstīs dzīvojošo un studējošo vai strādājošo iesaukšana valsts aizsardzības dienestā. Tiem pilsoņiem, kuriem ir arī kādas citas valsts pilsonība un kuri ir dienējuši ārvalstu militārajā dienestā vai pildījuši valsts civilo dienestu, valsts aizsardzības dienests nebūs obligāts, taču viņi tam varēs pieteikties brīvprātīgi.
Jauniešiem būs iespēja Valsts aizsardzības dienesta vietā pievienoties arī profesionālajai armijai, ja viņi to vēlēsies. "Mūsu valstī nebūtu nepieciešamības pēc Valsts aizsardzības dienesta, ja mums būtu liels brīvprātīgo pieplūdums. Taču tas notiek tikai krīzes situācijās. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc valsts aizsardzības dienestu veido. Pirmajiem brīvprātīgajiem un tiem, kas paši piesakās Valsts obligātajā aizsardzības dienestā, mēs padomāsim par kādiem bonusiem, lai viņiem būtu interesanti pieteikties."
Taujāts, kā konkrēti Valsts aizsardzības dienestā plānots iesaukt tos jauniešus, kuri mācās vai strādā ārzemēs, Pabriks atbildēja šādi: "Pirmkārt, ar tiem, kas mācās vai strādā ārzemēs, mēs varētu saprast tos jauniešus, kas nupat ir beiguši skolu, bet vēlētos studēt ārzemēs vai braukt uz ārzemēm vai citādi atlikt dienestu. Piedāvāsim viņiem vai nu iestāties Zemessardzē vai dienestu uz kādu laiku atlikt un iziet līdz to līdz 26, 27 gadu vecumam," pauda aizsardzības ministrs.
Savukārt, runājot par tiem, kas pašlaik uzturas ārzemēs un kuriem paliek 18 gadu, Pabriks norādīja, no tiem dienestā iesaucamo skaitliski nebūs ļoti daudz.
"Individuāli izvērtēsim, kurā valstī un ko viņš dara vai nedara. Mums ir svarīgi to saprast, nav jēgas iesaukt Valsts aizsardzības dienestā cilvēku, kurš ir zaudējis saikni ar Latviju. Svarīgi, lai šis cilvēks krīzes situācijā Latvijai būtu pieejams. Nevēlamies izslēgt ārzemēs dzīvojošos vai strādājošos jauniešus, jo cenšamies pieiet maksimāli vienlīdzīgi pret visiem jauniešiem. Nedomāju, ka jaunietis, kurš dzīvo Londonā, Vašingtonā vai Berlīnē būtu labāks par to jaunieti, kurš dzīvo Gulbenē, Madonā vai Ventspilī. Jo tas vienkārši nebūtu godīgi. Dienests jāattiecina uz visiem, uz kuriem šī izloze kritīs."
Pabriks teica, ka ar Valsts aizsardzības dienestu plānots stiprināt nācijas un valsts aizsardzību, papildinot iztrūkstošās vietas un pozīcijas bruņotajos spēkos. "Redzot Krievijas brutālo iebrukumu Ukrainā, tuvākajos piecos gados plānojam sagatavot plašu rezervi Latvijas sabiedrībā, kas hipotētiskas krīzes gadījumā būtu spējīgi aizsargāt līdzcilvēkus un Latvijas valsti. Es ļoti ceru, ka šo likumprojektu ar pavadošajiem dokumentiem steidzamā kārtībā izskatīs Latvijas Saeimā. Ļoti ceru, ka pirmajā lasījumā varbūt jau nākošnedēļ un tūlīt pēc vēlēšanām arī šī parlaments spēs to tālāk apstiprināt," pauda Pabriks.
Valsts aizsardzības dienesta likumprojekts paredz, ka pienākums dienēt būs visiem Latvijas pilsoņiem – vīriešiem vecumā no 18 līdz 27 gadiem, kā arī dienestam brīvprātīgi varēs pieteikties Latvijas pilsones – sievietes šajā pašā vecuma grupā. Likumprojekts paredz trīs Valsts aizsardzības dienesta izpildes veidus – dienestu Nacionālo bruņoto spēku vienībā, dienestu Zemessardzē un augstskolu studentiem paredzēto valsts aizsardzības apmācības programmu. Sākot ar 2024. gadu, kā alternatīvu varēs iziet valsts civilo dienestu.
Reliģisko organizāciju ordinēti garīdznieki un citi pilsoņi, kuri mācās šo reliģisko organizāciju garīgā personāla mācību iestādēs, apgūs Kapelānu dienestam paredzēto valsts aizsardzības apmācības programmu. Tāpat valsts aizsardzības apmācības programmu studiju laikā apgūs ārstniecības personas.
Dienests Nacionālo bruņoto spēku vienībās ilgs 11 mēnešus. Pirmajā pusgadā apmācāmie apgūs militāro pamatapmācību un apmācību militārajā specialitātē, bet otrajā pusgadā dienēs bruņoto spēku vienībā.
Pēc 11 mēnešiem dienesta valsts aizsardzības dienesta karavīru ieskaitīs augstas gatavības rezervē. Augstskolu studentiem pēc atvaļināšanas rezervē būs tiesības turpināt studijas tajā pašā statusā kā pirms iesaukšanas. Arī darba devējam darbiniekam, kurš atbrīvots no darba pienākumu pildīšanas uz valsts aizsardzības pildīšanas laiku, būs jāsaglabā iepriekšējais darbs vai jānodrošina līdzīgs vai līdzvērtīgs darbs ar darbiniekam ne mazāk labvēlīgiem darba apstākļiem un nodarbinātības noteikumiem.
"Mūsu valstij ir skaidra nepieciešamība palielināt Latvijā apmācīto karavīru skaitu. Ar šāda dienesta ieviešanu mēs spēsim papildināt mūsu profesionālo dienestu un Zemessardzi ar papildus cilvēkiem, kuri būs apmācīti karavīri, kuri nākotnē veidos rezervi un uz kuriem mēs kā valsts, ja vajadzēs, varēsim paļauties. Ka mums ir skaitliski labi apmācīti cilvēki, kuri varētu ļoti efektīvā veidā iesaistīties mūsu valsts aizsardzībā."
Ko nozīmēs dienests NBS?
Plānots, ka apmācāmie, kuri dienēs Nacionālo bruņoto spēku vienībā, saņems kompensāciju 300 eiro mēnesī, bet pēc dienesta beigām 1100 eiro atvaļināšanas kompensāciju. Tāpat viņus ēdinās, viņiem dos formas tērpu, nepieciešamo dienesta inventāru un dzīvošanu kazarmās. Par apmācāmajiem iemaksās arī sociālās apdrošināšanas iemaksas. Kompensāciju apmēru plānots pielāgot ekonomiskajai situācijai valstī, kā arī izskatās iespējas apmācāmajiem piešķirt papildu sociālās garantijas.
Ko paredzēs dienests Zemessardzē?
Dienests Zemessardzē paredzēs, ka iesaucamais paralēli civilajai dzīvei dienēs Zemessardzes vienībā. Apmācība Zemessardzē plānota ne mazāk kā piecus gadus, pildot dienesta uzdevumus ne mazāk kā 21 individuālās apmācības un ne vairāk kā septiņas kolektīvās apmācības dienas katrā gadā.
Darba devējiem būs jāatbrīvo personu, kas valsts aizsardzības dienestu pildīs Zemessardzē, no darba pienākumu izpildes uz dienesta laiku. Par katru mācību vai dienesta uzdevumu izpildes dienu Zemessardzē varēs saņemt kompensāciju, kuru aprēķinās proporcionāli no noteiktās valsts aizsardzības dienesta izpildes kompensācijas.
Augstskolu studentu valsts aizsardzības apmācības programmu varēs apgūt tie valsts aizsardzības dienestā iesaucamie, kuri studē augstākās izglītības iestādēs. Apmācība notiks saskaņā ar studējošo speciālās militārās apmācības kārtību. Valsts aizsardzības dienesta izpildei studenti varēs secīgi apgūt militāro pamatapmācību, kājnieku nodaļas komandiera kursa programmu un vada komandiera programmu atbilstoši Zemessardzes dienesta apmācības modelim. Dienestam katru gadu būs jāvelta līdz 50 dienām.
Apmācībā paredzēts sagatavot gan jaunākos instruktorus, gan jaunākos virsniekus. Pirmajos divos studiju gados sekmīgi apgūstot pamatapmācības un kājnieku nodaļas komandiera kursa programmu, turpmākajos studiju gados varēs iegūt virsnieka kvalifikāciju Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā.
Pēc dienesta Zemessardzē vai augstskolu studentu valsts aizsardzības apmācības programmas apguves valsts aizsardzības dienesta karavīru ieskaitīs augstas gatavības rezervē, vai pēc karavīra brīvas izvēles varēs turpināt dienestu Zemessardzē vai uzsākt profesionālo dienestu.
Augstas gatavības rezervē valsts aizsardzības dienests karavīri būs līdz pieciem gadiem, kuru laikā ne biežāk kā reizi gadā varēs iesaukt uz rezerves karavīru apmācību, kas ilgs līdz septiņām dienām. Pēc augstas gatavības rezerves posma, sākot ar sesto dienesta gadu rezervē, rezerves karavīrs pāries NBS rezervē, uz kuru attieksies līdz šim spēkā esošās prasības par dienestu rezervē.
Pirmajā valsts aizsardzības dienesta īstenošanas gadā plānots piesaistīt 1000 pilsoņu. Piecu gadu laikā iesaucamo skaitu plānots pakāpeniski palielināt, un sākot ar 2028. gadu, katru gadu paredzēts iesaukt 7500 Latvijas pilsoņu, ja tam tiks atvēlēts vajadzīgais finansējums.
AM provizoriskie aprēķini par valsts aizsardzības dienesta ieviešanas izmaksām liecina, ka valsts aizsardzības dienestam līdz 2027. gadam plānots finansējumu nodrošināt, pakāpeniski palielinot aizsardzības nozares budžetu. Ministru kabinets arī ir konceptuāli atbalstījis aizsardzības budžeta palielināšanu līdz 3% no IKP līdz 2027. gadam, par ko būs jālemj nākamajai Saeimai.
Valsts aizsardzības dienesta likumprojektu un ar to saistītos likumprojektus vēl jāizskata un jāpieņem Saeimai.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
