"Kontroles mehānisms ir klibs." Dzīvnieku aizstāvji aicina spīdzinātājiem piemērot reālu cietumsodu

Pie tiesas nama Jelgavā otrdienas rītā dega svecītes. Aktīvisti šādi pieminēja zirgu vārdā Palmēra. Sākts izskatīt krimināllietu pret sievieti, kura dzīvnieku bija paņēmusi no patversmes, taču tad slimu pametusi nomirt. Zirgs gāja bojā ciešanās un sāpēs, lēnā un mokošā nāvē.

"Sabiedrība jūt, ka tas kontroles mehānisms ir klibs. Tas ir klibs, un diemžēl viņam ir klibums uz abām kājām," pauž Dzīvnieku aizsardzības biedrības "Ķepu-ķepā" īpašniece Gundega Bidere.

Dzīvnieku aizstāve uzsver, ka šai tiesai ir jābūt paraugprāvai un sievietei, kura zirgu bija paņēmusi savā aprūpē, ir jāsēž cietumā. Lielākā problēma esot, ka šobrīd piemērotie soda mēri ir pārāk maigi un dzīvnieku mocītājos radījusi nesodāmības un visatļautības sajūtu. Piemērs tam ir arī nesens gadījums, kad kādam pārim par suņa noslīcināšanu vannā, to turot maisā zem ūdens, piesprieda vien nosacītu piecu mēnešu cietumsodu.

"Viens ir, jā, noslīcināja suni vannā, viņiem varēja piemērot līdz pat pieciem gadiem cietumsodu. Tas netika piemērots. Savukārt Krimināllikuma 35. pants paredz, ka soda mēram jābūt tādam, lai atturētu vainīgo personu uz atkārtojumu, gan pārējo sabiedrību. Vai šāds soda mērs par slepkavību, pieci mēneši nosacīti, attur sabiedrību? Nē, neattur diemžēl," secina Bidere.

Lai vērstu sabiedrības uzmanību, ka nežēlīgu izturēšanos pret dzīvniekiem var izbeigt tikai ar bargiem sodiem, portālā "Manabalss.lv" sākta arī parakstu vākšanu, kurā aicina šādiem varmākām piemērot reālu, vismaz trīs mēnešu cietumsodu. Nedēļas laikā iniciatīvu atbalstījuši jau vairāk nekā 26 000 cilvēku un to, visticamāk, drīzumā būs jāskata arī Saeimai.

"Tā ir ļoti apsveicama sabiedrības iniciatīva, ka sabiedrībai nav vienalga, kas notiek ar dzīvniekiem, kā pret viņiem izturas. Un šāda sabiedrības iesaistīšanās ir tikai apsveicama. Un, ja šī iniciatīva atnāks arī līdz Saeimai, mūsu komisijai, mēs noteikti darīsim visu, lai mēģinātu vēl bargāk vērsties pret šiem dzīvnieku tiesību pārkāpumiem," pauž Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītāja Linda Matisone (AS).

Tikmēr Zemkopības ministrija (ZM), kura ir atbildīga par dzīvnieku labturību, uzsver, jau šobrīd normatīvais regulējums ļauj par šādiem pārkāpumiem sodīt bargi. Akmens drīzāk metams prokuratūras un tiesas lauciņā, kuri bieži vien neuzskata, ka cietsirdīga izturēšanās pret dzīvnieku ir pietiekams pārkāpums, lai tiešām piespriestu cietumsodu.

"Šobrīd jau ir paredzēts sods brīvības atņemšana par šāda veida nodarījumiem. Tiesa ir tā, kas vērtē noziegumu pēc būtības, katru situāciju analizē atsevišķi, un tiesa ir tā, kas pieņem lēmumu attiecībā arī par soda apmēru," saka ZM Dzīvnieku tirdzniecības, labturības un barības nodaļas vadītāja Agija Meijiņa.

Dzīvnieku aizstāvju organizācijas apkopojušas informāciju, ka šajā pusgadā par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem sodīti septiņi cilvēki, kas ir tikpat, cik pērn visa gada laikā.