"Kopā līdz uzvarai!" Visā Latvijā vērienīgi norisinājušies Ukrainas atbalsta pasākumi
"Kopā līdz uzvarai!". Pieminot Krievijas pilna mēroga iebrukuma otro gadskārtu, sestdien visā Latvijā notika un notiek joprojām Ukrainas atbalsta pasākumi. Koncerti, ziedojumu vākšana, protesti. Tas viss, lai nosodītu okupantus un paustu solidaritāti, kā arī palīdzētu ukraiņu cīņai par savu brīvību.
Ar atbalsta akcijām visā Latvijā šodien piemin karā kritušos ukraiņus un tos varoņus, kuri joprojām turpina cīnīties par savu zemi, savu neatkarību un vienlaikus – visas Eiropas brīvību.
Latvija domās ar Ukrainu. Mūsu augstākās amatpersonas bija aicinājušas iedzīvotājus no paša rīta vienoties klusuma brīdī, vēl pirms visā valstī sākās daudzās atbalsta akcijas.
"Kara portreti: divi drosmes gadi, divi upurēšanās gadi" – šāds nosaukums dots foto izstādei, ko šodien atklāja pie Latvijas Okupācijas muzeja un kas ataino ukraiņu karavīru ikdienu, aizstāvot savu dzimteni.
Vairāki protesti sestdien pie Krievijas vēstniecības Rīgā, lai nosodītu agresoru un tā ilgstošos kara noziegumus. Lai gan sestdien ir otrā gadskārta kopš okupantu pilna mēroga iebrukuma, karš Ukrainā faktiski ilgst jau desmitgadi.
Savukārt Latvijas elektroniskie mediji, parādot mediju atbalstu, pusdienlaikā vienojas vienlaicīgā Ukrainas himnas atskaņošanā.
Viens no šīs dienas centrālajiem pasākumiem notika Rīgā, pie Brīvības pieminekļa. To rīkoja Latvijas Pilsoniskā alianse, lai uzsvērtu, ka tagad mūs solidaritātei un atbalstam jābūt vēl spēcīgākam. Šeit darbojās ierakumu sveču darbnīcas un mantu ziedojumu punkti, arī neliels labdarības veikaliņš.
Sanākušajiem līdzi ir Ukrainas karogi, atbilstošu krāsu lentītes un cita atribūtika, kā arī plakāti. Mūsu uzrunātie uzsver – "Mēs vienkārši nevarējām nebūt šeit".
Es vakar satikos ar vienu vecāka gadagājuma sievieti, un viņa sašutuma pilnā balsī teica: "Nogurums? Kāds nogurums? Par kādu nogurumu mēs varam runāt?" Mēs sēžam šeit siltumā, drošība, nosacītā. Mums ir jābūt sirdīs un domās visu laiku kopā ar to tautu. Par nogurumu nevar būt runa, un, protams, ka mums ir jādara vairāk.
"Te nemaz nevar savādāk būt. Te ir jābūt. te nemaz citu jautājumu nav," sacīja Iveta.
"Es vispār aicinātu visus Latvijas iedzīvotājus stāties zemessardzē. Šobrīd ukraiņi cīnās, bet mēs nekad nezinām, kas var šeit Latvijā notikt," atzīst Jānis.
Mēs nedrīkstam atslābt. Es zinu. ka ir cilvēki, kuri vēlas vēl stāties iekšā. Mums ir jābūt stipriem. Man gribās, lai mūsu politiķi pamostas beidzot. Man liekas, ka viņi ir aizmiguši un atslābuši.Tas ir briesmīgi, un to var atrisināt. Vakar klausījos, neatceros, kurā raidījumā, ka tas esot sarežģīti. Man šķiet, ka karā tas ir diezgan vienkārši. Vai nu tu esi vienā pusē, vai nu tu esi otrā pusē. Varbūt nedaudz kritīsies mūsu labklājības līmenis, bet tā cena ir salīdzinošo niecīgā salīdzinājumā ar to, ko šobrīd ukraiņi maksā. Slava Ukrainai!
Pasākumā arī daudzi kara bēģļi no Ukrainas, un atzīst – ir smagi. Sirds lūst par tiem, kuri palikuši kara plosītajā zemē.
"Acīmredzot grūti viņiem. Mēs jauni, kaut kā iekārtojāmies, uzreiz devāmies strādāt. Viņi negrib. Viņi negrib būt par slogu. Ir grūti," atklāj Tatjana.
"Ir svarīgi atbalstīt savu zemi, kamēr mēs nevaram būt mājās. Gribējās piedalīties te un atbalstīt Latvijas organizatorus," piebilst Jūlija.
Pasākumā ar emocionālām uzrunām no tribīnes uzstājās kvēli Ukrainas atbalstītāji.
Varbūt kādam šodien bija bail no tā, ka lietus līst. Tad iedomājieties, kā ir divus gadus dzīvot ierakumā. Necīnīties par Ukrainu tagad, tas ir tā, ka pamest savu brāli sniega vētrā. Vienu. Un cīnīties var ļoti dažādi.
Bērnu slimnīcas fonda vadītāja norāda Liene Dambiņa, ka lai vairs nekad, nekad nevienam bērnam nebūtu jāpiedzīvo Krievijas nežēlība. Slava Ukrainai!
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
