Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā palielinājusies GPS traucējumu intensitāte Baltijā; problēmas avotu meklēt nesteidz
Gada beigās Baltijas jūras valstīs novērota augsta GPS signālu bloķēšanas aktivitāte. Problēma zināma jau vairākus gadus, bet kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā tā ir palielinājusies. Tiek izdotas drošības rekomendācijas, kā identificēt riskus un kā rīkoties, tomēr neviens nesteidz meklēt traucējumu avotu. Atbildīgie gan mierina, sakot, ka esam drošībā un problēma nav pārāk akūta.
"Daudzi to ir teikuši pirms manis, bet ļaujiet man to pateikt pavisam oficiāli. Zviedrijā var būt karš," saka Zviedrijas civilās aizsardzības ministrs Karls Oskars Bohlins.
Pagājušā nedēļā Zviedrijas Civilās aizsardzības ministrs satrauca zviedrus valsts ikgadējā Nacionālās drošības un sabiedrības konferencē. Uzrunā ministrs norādīja, ka Zviedrija gandrīz 210 gadus dzīvojusi pastāvīgā mierā, taču tagad tas ir apdraudēts, tāpēc iedzīvotājiem būtu jāgatavojas arī kara iespējamībai.
Runas galvenais uzdevums bija skaidrot Zviedrijas ieguvumus no pievienošanās NATO, kas varētu notikt jau šogad. Bet izteikums par kara iespējamību Zviedrijā darījis bažīgus tās iedzīvotājus. Zviedrija gan nav vienīgā valsts, kurā amatpersonas runā par potenciālu karu.
Par iespējamu Krievijas uzbrukumu NATO brīdinājusi arī ASV prezidents Džo Baidens. Viņš uzsvēris – ja Krievija uzvarētu Ukrainā, tad tā, visticamāk, raudzītos NATO valstu virzienā. Pavisam nesen par to izteikusies arī Igaunijas premjere Kaja Kallasa, kuras ieskatā aliansei ir trīs līdz pieci gadi, lai tam sagatavotos.
Ir nepieciešams skaidrot, pētīt un viennozīmīgi strādāt pie savas drošības uzlabošanas, ar to domājot ne tikai militāro drošību un valsts aizsardzību, bet arī, piemēram, sabiedrības stresa noturību un vispār spēju dzīvot šāda permanenta saspringuma apstākļos. […] Šis ir ļoti sarežģīts līdzsvars, ko meklēt, bet tas ir valsts uzdevums lielā mērā uz stratēģisko komunikāciju, jo, piemēram, vienkārši sakot, ka draudu nav un viss ir kārtībā, ja vienlaikus ir citi avoti, kas apgalvo pretējo, saprotams, ka sabiedrībā arī veidojas neizpratne, kuram īsti ir taisnība un kas īsti notiek.
Šīs nedēļas sākumā Latvijas medijos strauji izplatījās Vācu tabloīda "Bild" publicētā ziņa, kur it kā atsaucoties uz slepeniem NATO dokumentiem, prognozēts, ka alianse gatavojas Krievijas uzbrukumam jau nākamā gada sākumā. NATO Stratēģiskās komunikācijas centra direktors Jānis Sārts steidza norādīt, ka tas ir mācību scenārijs, nevis izlūkdienestu analīze.
Pirms dažām dienām amerikāņu domnīca "Institute for The Study of War" publicēja izvērtējumu, ka Kremlis pastiprina informācijas ietekmes operācijas, lai sagatavotu augsni nākotnes militāram uzbrukumam. Eksperti uzsver, ka Krievija negatavojas tūlītējam uzbrukumam, taču tā varētu būt daļa no NATO vājināšanas stratēģijas.
"Fundamentāli tas atbilst patiesībai pēdējos jau vismaz padsmit gadus. Tas ir tas, ko Putina Krievija attiecībā pret Latviju ir izvērsusi, mēģinot kultivēt dažādus vēstījumus vietējā sabiedrībā, piemēram, izmantojot vietējos krievus, krieviski runājošos, etniskos krievus vai jebkuru citu personu, kas sevi kaut kādā mērā asociē ar Krieviju, izmantojot viņus kā politiskus instrumentus, lai viņi aizstāvētu Krievijas politiskās intereses. […] Tieši tāpēc mums ir jāinvestē pašiem savā drošībā. Reizēm arī nevajadzētu baidīties un pašiem būt proaktīviem, nevis gaidīt, kad Krievija kaut ko darīs, bet jau rīkoties, un, otrkārt, nebaidīties no Krievijas reakcijas," saka Balodis.
Kremlis meklē arvien jaunus veidus, kā ietekmēt citas valstis. Kopš iebrukuma Ukrainā valstis Baltijas jūras reģionā sastapušās arī ar GPS signālu traucējumiem.
Ziemassvētkos virkne valstu Baltijas jūras reģionā saņēma īpašu dāvanu, visticamāk, no Krievijas – neierasti augsta GPS signālu bloķēšanas aktivitāte. Tā visvairāk skārusi Poliju un Latvijā atbildīgie pauž pārliecību, ka esam drošībā. Vienlaikus pēdējās nedēļās vērojams arī Krievijas informācijas un psiholoģisko operāciju pieaugums. Tā ir Kremļa iebiedēšanas taktika vai ir pamats satraukumam?
Arī GPS signāla bloķēšana nav jaunums. Traucējumi novēroti jau vairākus gadus, taču to intensitāte būtiski pieaugusi kopš 2022.gada februāra, kad Krievija sāka pilna mēroga uzbrukumu Ukrainai.
Jā, mēs varam teikt, ka kopš Ukrainas kara sākuma Latvijā ir šī intensitāte pieaugusi, to principā pasaka arī mūsu statistika, sākot no 2022. gada marta. It sevišķi 2023. gads un gada beigas. Tīri statistiski šie traucējumi ir fiksēti. Traucējumus ir fiksējuši gaisa kuģi, kas lidojuši pāri Latvijas gaisa telpai un ziņojuši Latvijas Gaisa satiksmei.
Par GPS traucējumiem publiski diskutēts salīdzinoši maz. Aviācijas nozarē par problēmām ar signālu pamatā ziņo piloti. Aizsardzības ministrija norādīja, ka par to varētu zināt Nacionālie bruņotie spēki, kuri savukārt "Nekā personīga" ieteica vērsties ministrijā.
Lai gan problēma ir identificēta un klātesoša jau krietnu laiku, tās avots nav zināms.
Māris Gorodcovs, Civilās aviācijas aģentūras direktors: Tādu faktu, kad mēs varētu norādīt, uz kādu konkrētu avotu, kas šos traucējumus rada, mūsu rīcībā nav. Tāpat arī no šīm nosauktajām reģionālajām organizācijām arī neizriet, ka kāds konkrētais vainīgais vai avots tiek norādīts. Ir viens un tā ir saules ietekme, bet par to mēs šobrīd nerunājam. Mūsu rīcībā nav informācijas par kādu konkrētu avotu.
"Nekā personīga": Bet varbūt valstiskā līmenī notiek sadarbība ar kādām valsts institūcijām?
Māris Gorodcovs: Tā ir zināma problēma. Mēs kā dalībvalsts katru gadu uzskaitām, visām Eiropā dibinātām aviokompānijām ir pienākums šo iekļaut savu risku novērtējumā. Tas ir apzināts risks un pretī ir izstrādāti riska mazināšanas pasākumi.
Gan Latvijas Gaisa satiksme, gan Civilās aviācijas aģentūra apliecina, ka aviācijas nozare pret GPS signālu traucējumiem ir nodrošinājusies. Proti, aviācijā navigācijai netiek izmantota tikai viena sistēma. Ja tiek traucēti GPS signāli, tad gaisa kuģi pārslēdzas uz zemes bāzēto radio sistēmu izmantošanu.
Gorodcovs stāsta, ka taupības nolūkos esot bijis plāns atteikties no uz zemes esošo radio bāku izmantošanas. Taču GPS signāla traucējumi plānus aizkavējuši un, visticamāk, tas nenotiks.
Māris Gorodcovs, Civilās aviācijas aģentūras direktors: Tāds plāns bija. Mēs satelītnavigāciju mūsu gaisa telpā ieviesām, jo to prasīja attiecīgā Eiropas Savienības regula. Tā ka tas bija tāds plānots, kontrolēts pasākums.
"Nekā personīga": Tad sanāk, tagad sastopoties ar GPS traucējumiem, plāns ir palikt arī pie radio bākām uz zemes?
Māris Gorodcovs: Jā, tas tiks pārskatīts. Vēl nav, bet tā reakcija, kas tagad nāk, tai skaitā, no mums, visām dalībvalstīm, ka uz to neparakstīsies un saglabās esošās stacijas.
Interneta aktīvisti un OSINT pētnieki pastāvīgi apkopo un publicē datus par GPS signālu traucējumiem Baltijas jūras reģionā. Ir aprēķināta iespējamā signālu bloķēšanas ierīces lokācija. Par "Baltic jammer" nodēvētā sistēma varētu atrasties Kaļiņigradas apgabalā.
Minējumi ir tikai aptuveni un ar pilnu pārliecību nav iespējams pateikt, vai šāda ierīce patiešām eksistē un kur tā atrodas. Eiropas Izcilības centra hibrīdo apdraudējumu apkarošanai eksperts Jukka Savolainens savā vērtējumā par iespējamu traucējumu avotu ir piesardzīgāks.
Patiesībā, tie neizskatās pēc speciāli mērķētiem traucējumiem, balstoties uz pieejamo informāciju par atgadījumiem Somijā. GPS signāla traucēšana ir kā daļa no krievu mācībām un reālā situācijā viņi darītu to pašu, lai aizsargātu nepieciešamos objektus no gaisa uzbrukumiem vai kruīza raķetēm. Principā tā ir lokāla mēroga aktivitāte, ko viņi uzskata par defensīvu. Līdz ko ieslēdz šādu signālu, tas nozīmē, ka tas ies visos virzienos. Tas nekustās tik daudz uz zemes, bet gaisā tas var sasnieg lidmašīnu, pat vairāku simtu kilometru attālumā traucējot tās GPS uztvērēju.
Savolainens nav dzirdējis par "Baltic jammer", bet piekrīt, ka Kaļiņingradas ierīce varētu būt pietiekami spēcīga, lai traucētu GPS signālu uztveršanu visā Baltijas jūras reģionā. Viņš uzsver, ka GPS signālu traucējumi ir parādījuši būtisku vājību sistēmā – pārlieku liela paļaušanās uz satelītnavigāciju.
Kādu dienu Krievija spēs atgūt savus spēkus un mums būs tai jāstājas pretī. Labākais brīdis, kad to vajadzēja darīt bija vakar, otrs labākais brīdis ir šodien.
Šonedēļ NATO paziņoja par lielāko kopīgo militāro mācību rīkošanu kopš Aukstā kara beigām. Mācībās piedalīsies 90 tūkstoši sabiedroto karavīru, un tās ilgs vairākus mēnešus. To laikā tiks pārbaudīti dažādi NATO reģionālie aizsardzības scenāriji, kā arī alianses gatavība iedarbināt 5. pantu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
