"Kora dziedāšana ir skaistākās emociju jūtas." Saruna ar Goda virsdiriģentu Jāni Ērenštreitu

Par saviem ievērojamiem gadiem Ērenštreits saka, – nav mērījis, cik vecs jūtas, taču apkārt ir daudz jaunu cilvēku, tāpēc nemaz nav iespējas "nolaisties, kaut kādā veidā ir jāturas." Un uzturēt možu garu diriģentam palīdz kaulu izkustināšana, kas palīdz arī smadzenēm darboties labāk, lai pēc tam var ķerties klāt saviem iemīļotajiem rakstu darbiem vai pētniecībai.

Taujāts, kā sācies viņa ceļš mūzikā, Ērenštreits pastāsta, – tā patiesībā biju nejaušība. Diriģents nav mācījies bērnu mūzikas skolā, jo viņa apriņķī, Sīkragā, tādu nebija. Arī mamma gribējusi, lai viņš izmācās par mežkopi, mežzini vai mežsargu. "Tas arī nebūtu bijis slikts ceļš," noteic diriģents. Tomēr mūzika lielākā vai mazākā mērā bijusi viņa gēnos – vectēvs darinājis un arī spēlējis ērģeles, bet māsa dziedājusi korī, kura skanējums uz Ērenštreitu iedarbojies. Galalēmums iestāties Ventspils mūzikas vidusskolā gan nāca no nejaušas satikšanās ar kādu meiteni, kura savā pagalmā dziedājusi un diriģējusi. Ērenštreits piegājis meitenei klāt, apjautājies, ko viņa dara, un tā viss sācies.

Diriģents 25 gadus vadījis Emīla Dārziņa speciālās mūzikas vidusskolas zēnu kori. Viņš atminas, ka brīdī, kad brāļi [Gido un Imants] Kokari aicinājuši kļūt par kora diriģentu, nesteidzis piekrist, jo zinājis, kāda ir atbildība vadīt kori pēc abiem dižgariem. Taču Ērenštreitam ar darbu izdevās iegūt zēnu uzticību. Vaicāts, kas bija viņa panākuma atslēga, diriģents norāda – labestīga stingrība.  "Jāsaprot, ka darbs ir darbs, bet starpbrīdis ir starpbrīdis, un šīs divas lietas nekad nejaukt kopā. Tāpat skaidri jāpasaka, ko gribi, un vispār lietu sakārtotība."

Ērenštreita biogrāfijā arī ierakstāma Rīgas Doma kora skolas dibināšana, un šogad viņš skolai beidzot teiks ardievas. Diriģentam vēl aizvien prieku sagādā skolas izaugsme un tas, ka tajā mācībām nāk pieteikties ļoti talantīgi bērni. Arī dzirdot un redzot skolu beidzējus darbībā, viņš ir pārliecināts – starp viņiem ir nākamie Mārtiņi Klišāni, Sigvardi Kļavas, Māri Sirmie u. c. "Man ir prieks, ka skola ir nodrošinājusi to, ka Latvijas koru vadīšanas kultūras saknes vismaz šajā mājā ir drošas. Skolā rūpējas, lai koru saknes nepārtraukti tiktu koptas gan caur skolotājiem, gan audzēkņiem."

Nākamie Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki norisināsies 2025. gadā, un Ērenštreits arī tajos saglabās Goda virsdiriģenta statusu. Aktīvā svētku organizēšanā viņš nepiedalās, taču diriģents atklāj, ka viņam uzticēta [diriģēšanai] "maza pērlīte – "Krauklīt’s sēž ozolā" Jāņa Cimzes apdarē, kuru jau ļoti labi esmu iepazinis."

Runājot par nupat aizvadītajiem Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, Ērenštreits norāda, ka pandēmija nenoliedzami ir ietekmējusi koru kultūru, pat vērojams, ka pazudusi dziedātgriba. "Ja mēs jau šobrīd nesāksim domāt par to, kas būs skolēnu dziesmu svētkos 2025. gadā, varam nonākt bīstamā situācijā," norāda diriģents un uzsver, ka koriem skolās jau ir jābūt iedibinātiem, bet nopietniem mēģinājumiem jāatsākas 1. septembrī.

Nepilnus četrus mēnešus Ukrainā notiek aktīva karadarbība, ka ikdienā satricina un satrauc daudzus. Ērenštreits neslēpj, ka par notikumiem Ukrainā jūtas dramatiski un tie liek viņam daudz domāt par skolas bērniem un saviem mazbērniem. "Meitu ģimenes ir zināmā stabilitātē, bet šīs briesmas ir neparedzamas, nekontrolējamas. Mēs it kā mācējām sadzīvot ar pandēmiju, bet tagad mums ir skaļi, atklāti draudi par to, ka esam nepareiza valsts un ka briesmīgais kaimiņš tīko arī pēc mūsu zemītes. Tas mani satrauc, tāpēc, cik vien spēju, solidarizējos ar ukraiņu tautu. No viņiem daudz kas ir atkarīgs – ja viņiem veiksies, tad mēs varēsim daudz maz atslābt."

Diriģents arī norāda, ka šobrīd sabiedrībā vērojama šķelšanās, jo laika gaitā "daudz kas ir ielaists, esam bijuši tādi lokani, trūka stingrības un izlēmības." Viņš uzskata, ka paši esam vainīgi pie tā, ka atmodas pirmajos gados mums bija zināma bijība no lielā kaimiņa, un mēs vienmēr esam domājuši par to, kā viņu neaizvainot. "Mums trūcis mugurkaula. Tā lieta tik tālu ielaista, ka tagad būs pavisam grūti. Bet mums jābūt stingrākiem, jāciena pašiem sava valoda," saka diriģents.

Piektdien, 17. jūnijā, Dzintaru koncertzālē Jūrmalā izskanēs Ērenštreitam veltīts koncerts, kurā piedalīsies Raimonds Pauls, Daumants Kalniņš, Grēta Grantiņa, Jānis Šipkevics un daudzi Rīgas Doma kora skolas absolventi. Par gaidāmo koncertu diriģents saka: "Saprotu, ka būs pārsteigums." Savukārt Pauls Ērenštreitam teicis, ka koncertā būs daudz labas mūzikas.