Korčagins: Bez biznesa modeļa maiņas nav pamata cerēt uz "airBaltic" finanšu stabilitāti
Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" finanšu situācija joprojām nav uzlabojusies, neskatoties uz izmaiņām uzņēmuma pārvaldībā un uzraudzībā. Kā TV3 raidījumā "900 sekundes" norāda Valsts kontrolieris Edgars Korčagins, būtiskākais izaicinājums paliek nemainīgs – bez biznesa modeļa maiņas nav pamata cerēt uz uzņēmuma finanšu stabilitāti.
Pēc Valsts kontroles secinājumiem, pēdējā gada laikā uzraudzības mehānismi ir pilnveidoti, tostarp notikušas izmaiņas vadībā un padomē. Tomēr tas neatrisina galveno problēmu: "Tas, kas diemžēl nav mainījies – uzņēmuma finanšu situācija joprojām nav pārāk spoža."
Korčagins uzsver, ka jau iepriekš tika izteikts skaidrs brīdinājums: "Ja "airBaltic" nemainīs savu biznesa modeli, tad nav pamata cerēt uz finanšu stāvokļa uzlabošanos."
Lai arī uzņēmums strādā pie izmaiņām, progress nav tik straujš, kā gaidīts. "Mums būtu gribējies, lai tas notiek nedaudz ātrāk, bet acīmredzot lietas notiek tā, kā tam jānotiek." Tikmēr valsts turpina ieguldīt ievērojamus līdzekļus, un sabiedrībā pieaug jautājumi par šo investīciju efektivitāti.
Korčagins norāda – izaicinājumi kapitālsabiedrību pārvaldībā ir plašāki un sistēmiski. "Tā ir sistēmiska problēma – daudzās jomās ministrijām trūkst kapacitātes pārvaldīt lielas, stratēģiskas kapitālsabiedrības." Tas attiecas ne tikai uz satiksmes nozari, bet arī uz veselības un citām jomām.
Viens no iemesliem – speciālistu trūkums un pārslodze: "Ir situācijas, kur amati tiek savienoti vai notiek rotācija, un ierēdņi vairāk ir politikas veidotāji, nevis kapitālsabiedrību pārvaldības eksperti."
Valsts kontrolieris pieļauj, ka Latvijai būtu jādomā par alternatīvu pieeju: "Iespējams, jāvirzās uz modeli, kur kapitālsabiedrības pārvalda neatkarīga institūcija, piesaistot profesionāļus un mazinot politisko ietekmi." Šāda pieeja jau tiek izmantota citās valstīs.
Svarīgs jautājums ir arī informācijas pieejamība sabiedrībai, īpaši gadījumos, kad tiek izmantota valsts nauda. Korčagins uzsver: "Mēs aicinājām valdību maksimāli atklāti skaidrot, kāpēc uzņēmumam nepieciešams aizdevums un kādi ir riski."
Viņš piebilst, ka pirms lēmumu pieņemšanas valdībā tika iesniegts detalizētāks ziņojums, lai nodrošinātu pilnvērtīgu informāciju.
Valsts kontrole plāno pievērst īpašu uzmanību tam, kā tiek klasificēta ierobežotas pieejamības informācija. "Mēs šogad sāksim revīziju, lai izvērtētu, cik pamatoti valsts pārvaldē informācijai tiek noteikts ierobežotas pieejamības statuss." Tas varētu skaidrāk atbildēt uz jautājumu – vai sabiedrībai netiek liegta būtiska informācija.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
