Korupcijas uztveres indekss: "Delna" norāda, ka problēma ir amatpersonu slēptie privātie kontakti ar lobētājiem

Korupcijas uztveres indeksā aptaujāto Latvijas uzņēmēju izpratnē valsts un pašvaldību iestāžu darbinieki pērn esot mazāk devuši signālus par nepieciešamību dod kukuli apmaiņā pret labvēlīgu lēmumu. Daļai uzņēmēju, iespējams, tie, kas nesen sākuši darboties, kopumā radies priekšstats, ka nelegālo maksājumu kultūra esot izskausta.

"Varētu būt skaidrojams gan ar pēdējā laikā plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju par virzību dažādās ar korupciju saistītās lietās, gan arī reformām, piemēram, ekonomisko lietu tiesas izveide," saka biedrības "Sabiedrība par atklātību – Delna"  projektu vadītājs un pētnieks Olafs Grigus.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs gan piesardzīgi vērtē šo optimismu, jo pēdējos gados nevis publiskā sektora darbinieki kukuļus prasa, bet paši uzņēmēji tos izteikti piedāvā, un skaidrs, ka uzņēmēji par to atklāti nerunās. KNAB ieskatā, šis starptautiskais korupcijas uztveres indekss īsti neparādot patieso situāciju korupcijas jomā Latvijā.

"Šis indekss raksturo attieksmi pret korupciju, bet nesniedz visaptverošu informāciju par korupcijas reālo situāciju attiecīgajā valstī. To ir sarežģīti izmērīt. Ar korupciju saistītajiem noziegumiem ir slēpts raksturs," norāda Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārstāve Agita Antonāne.

Korupcijas uztveres indeksā gan uzsvērts – Latvijai joprojām problemātiska ir amatpersonu, valsts un pašvaldību iestāžu atbildīgo darbinieku pilnvaru ļaunprātīga izmantošana, necaurspīdīga lēmumu pieņemšana, slēpti privāti kontakti ar kādiem privātā sektora lobētājiem. Labāku korupcijas uztveres indeksu gadiem ilgi bremzē joprojām nepieņemtais politiskās lobēšanas jeb interešu pārstāvniecības atklātības regulējums.

"Samazina atklātību par lēmumu pieņemšanu. Neleģitīmās, šauru interešu grupas var ietekmēt lēmumu pieņemšanu sev par labu. Šauru biznesa interešu pārstāvji tiekas ar politiķiem formātos, par ko plašāka sabiedrība neuzzina, un nav iespējams novērst, ka lēmumus pieņem biznesa interešu labā," teic "Delna" projektu vadītājs un pētnieks.

Vēl kā ieteikums, lai Latvija pietuvotos Eiropas vidēji vēlamajam korupcijas uztveres indeksam, ir biežāk pārbaudīt amatpersonu ar plašām pilnvarām ienākumus. Vienlaikus būtu jāstiprina spēja izvērtēt šos ienākumus. Lai arī pēc iepriekšējo gadu korupcijas uztveres indeksiem Latvijā ir veikti uzlabojumi, piemēram, stiprinātas tiesībsargājošās iestādes, tostarp paceltas algas KNAB darbiniekiem, taču joprojām problēma ir daudzos gados izstieptie kriminālprocesi.

"Protams, sadarbību starp izmeklētājiem, prokuroriem un tiesnešiem, lai ar kriminālvajāšanu un iztiesāšanu saistītie procesi būtu pēc iespējas vienoti un ātri," saka biedrības "Sabiedrība par atklātību – Delna" vadītāja Inese Tauriņa.

Korupcijas uztveres indekss ir viens no pirmajiem rādītājiem, kam uzmanību pievērš arī ārvalstu investori pirms uzsākt savu biznesu kādā valstī.