"Krievija atradusi metodi, kā Eiropu turēt spriedzē," Polencs par Baltijas jūrā pārrautajiem kabeļiem

Pērnajā gadā fiksēti vairāki gadījumi, kad Baltijas jūrā kāds kuģis pārrāvis kādu no kabeļiem. Politiķi to nosaukuši par hibrīduzbrukumu un aizdomās tur Krieviju. Polencs intervijā norāda, ka "Krievija ir atradusi metodi, kā mūs turēt spriedzē. Šie kabeļi nodrošina mūsu dzīves līmeni, kāds mums tas dotajā brīdī ir. Runa ir gan par datu, gan elektrības kabeļiem, gan gāzes vadu. (..) Līdz ar to, ietekmējot šīs lietas, Eiropa var būt stresa situācijā."

Lai uzlabotu drošības situāciju, NATO sola patruļām Baltijas jūrā nosūtīt divus vai trīs kuģus. Polencs skaidro, ka NATO reaģē vien papildus tam, ko jūrā jau dara nācijas. Proti, 24 stundas dienā septiņas dienas nedēļā jūrā tiek turēti kuģi. Ir arī vesels kopums dažādu pasākumu tam, kā tiek pievērsta uzmanība aizdomīgām rīcībām. Tās arī dalās –, piemēram, ja ir samazināts ātrums kabeļu tuvumā, tad tiek skaidrots kāds tam ir iemesls.

"Lai pastiprinātu šo fizisko klātbūtni, NATO piedalās kā drošības garants Baltijas jūrā, un tiek saplānota operācija attiecīgajam kuģu daudzumam. Palīdzība uz šobrīd tiek plānota divi vai trīs kuģi. Taču galvenais jautājums ir, cik ilgi. Pašlaik ziņas ir par aprīli. (..) Varam runāt, ka līdz tam drošības nodrošināšanā kopumā būs iesaistīti padsmit kuģi," pastāsta Polencs.

Kāpēc tikai līdz aprīlim? Vai var gaidīt, ka līdz tam problēma ar Krievijas draudiem būs atrisināta? "Katra operācija tiek plānota kādam laika posmam. Un tad, izejot no rezultātiem, operācijas intensitāte palielinās vai samazinās. Aprīlis ir noliktā robeža, kad vērtēsim, kāda ir situācija Baltijas jūrā, kā izskatās "ēnu flote", vai nav bijuši vēl kādi gadījumi? Tad attiecīgi tiks pieņemti lēmumi, kā rīkoties tālāk," paskaidro Polencs.

Runājot par vispārīgu drošības situāciju Baltijas jūrā, tostarp to, vai Krievijas radītos draudus izdosies pārliecinoši mazināt, Polencs uzsver, ka nevēlas droši prognozēt notikumu attīstību, jo to ietekmē ļoti daudz nezināmo. Taču "Krievija ir dabūjusi sajūtu, kā Eiropu turēt spriedzē. Domāju, ka mums ir jāgatavojas drusciņ nopietnākiem izaicinājumiem, kas sevī varētu iekļaut arī kuģu eskortēšanu, vēl lielāku klātbūtni drošībai. Tāpat ir jāskatās uz normatīvās bāzes sakārtošanu, lai mums arī neitrālajos ūdeņos, piefiksējot, teiksim, noziegumu, ir kāda rīcības brīvība, kā arī citām valstīm. Manuprāt, Eiropas formāts tam ir ļoti atbalstošs."

Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs jau ir publiski izteicies par Baltijas jūras iespējamu slēgšanu. Polencs norāda, ka šādam solim tiek izšķirti divi virzieni. Viens no tiem ir karš, un tā gadījumā Baltijas jūra kļūtu par nepārprotamu NATO ezeru. Taču, komandiera ieskatā, tuvākajā laikā vajadzētu skatīties nevis uz pilnīgu jūras slēgšanu, bet gan lielāku kontroli tajā, tostarp apskates grupu izsēdināšanu, pārbaudi uz konkrētiem kuģiem utt.

"Tas, kas, manuprāt, šobrīd ir Krievijas pusē, ir tā nesodāmības sajūta. Tā ir būtiski jāmazina, ko varam darīt ar savu darbu," uzsver Polencs.

Viņš atklāj, ka arī militāristu vidū tiek apspriests Baltijas jūras slēgšanas scenārijs, taču vien tāpēc, lai saprastu, ko tas vispār nozīmētu.

Polencs arī skaidro, ka pašreizējie apstākļi Baltijas jūrā ir salīdzinoši jauni, tāpēc vēl ir darāms darbiņš tās drošības stiprināšanā. "Tā teikt, jākāpj ārā no miera laika kurpēm," teic Polencs.