Krievijas agresija: NATO turpina stiprināt aizsardzības spējas Baltijas jūras reģionā

Konkrētā misija ir daļa plašākas NATO operācijas, kurai dots nosaukums "Baltijas sardze". Alianse to sāka šogad janvārī, lai pastiprinātu jūras un gaisa patruļas Baltijas jūrā, iesaistot kā reģionālās dalībvalstis, tā arī Franciju, Lielbritāniju un ASV.

"Tas, ko jūs šeit redzat – ja mēs redzam kaut ko aizdomīgu vai kaut ko, kas šķērso šo teritoriju, varam tuvumā palaist dronu un mēģināt identificēt, kas tas ir, un gūt labāku priekšstatu," saka ASV jūras kājinieku kapteinis Adans Galindo.

Lai gan "Baltijas sardzes" operācija nav vērsta pret kādu konkrētu ienaidnieku, tās uzmanības centrā ir Krievija. Pēdējā gada laikā Baltija jūrā ir pieredzēti vairāki sabotāžas gadījumi, kuros bojāti zemūdens kabeļi. Aizdomu ēna par visiem incidentiem ir kritusi uz tā dēvētajiem Krievijas ēnu flotes kuģiem.

"Šī ir unikāla iespēja NATO valstīm piedalīties operācijā, kas ne tikai uzlabo to spējas gan individuāli, gan kopumā, bet arī aizsargā kritiski svarīgu infrastruktūru, kas ir būtiska sabiedrotajiem šajā reģionā un visā pasaulē. Tāpēc mēs lepojamies būt tās daļa un lepojamies, ka saņēmām aicinājumu piedalīties," norāda majors, Eiropas Jūras spēku pārstāvis Mārtins Hariss.

Nopietnākais incidents tika piedzīvots aizvadītajos Ziemassvētkos, kad Krievijas ēnu flotes tankkuģis "Eagle S" sabojāja elektrības un vairākus sakaru kabeļus Somu līcī starp Somiju un Igauniju.

Baltijas jūrā atrodas plašs tīkls ar kritisko infrastruktūru. Tā kā "Eagle S" nav bijis izolēts gadījums, tāpēc tās apsardzībai tiek pievērsta tik liela vērība. Lai gan gūt pārliecinošus pierādījumu, ka visi incidenti būtu saistīti ar tīšu sabotāžu vai Kremļa darbību, nav izdevies, tos vieno veids, kādā bojājumi nodarīti – kuģi brauciena vidū nolaiž enkuru, velk tos pa jūras dibenu un tādā veidā bojā jūras infrastruktūru.

"NATO ir aprēķinājusi, ka reakcijas laiks pirms šīs "Baltic Sentry" operācijas bija vidēji 17 stundas. Tagad tas ir mazāks par vienu stundu. Mums tas ir diezgan liels sasniegums," stāsta Somijas Jūras spēku štāba priekšnieka vietnieks, kapteinis Marko Lāksonens.

Somija atzīst, ka NATO pastiprinātā klātbūtne kalpo kā preventīvs līdzeklis pret nelikumīgām darbībām jūrā. Tam labs pierādījums ir apstāklis, ka kopš misijas sākuma nav notikuši jauni sabotāžas gadījumi.

Lai gan Somijā izvietotie ASV jūras kājnieki drīzumā noslēgs savu misiju, ASV sadarbība ar Helsinkiem turpināsies vēl visa gada garumā, tāpat savu novēršanas misiju reģionā turpinās arī citi NATO valstu spēki.