Nu jau piecus gadus Ādažu bāzē uzturas mūsu sabiedroto valstu karavīri, kuri palīdz rūpēties par Latvijas drošību. Gaidāms, ka jūnija beigās NATO samitā Madridē varētu pieņemt jaunus lēmumumus par vēl jaudīgāku Baltijas reģiona aizsardzības pastiprināšanu, šeit izvietojot papildus spēkus un bruņojumu. Ja viss notiks kā iecerēts, tad Ādažu bāzi nākamajos gados var nākties nopietni paplašināt, vēsta TV3 Ziņas.
Komandieru un sastāva rotācijas NATO paplašinātās klatbūtnes kaujas grupā notiek reizi pusgadā. Parasti bez orķestra un viesiem. Taču šī maiņa iezīmē nogriezni – pirmo piecgadi.
Bez Latvijas karavīriem patlaban te dienē vēl desmit nācijas. Divreiz vairāk nekā sākot. Latvijā vadošā, tātad skaitliski lielākā nācija ir Kanāda.
Pulkvežleitnants Dans Ričels stāsta, ka daudzi karavīri šeit jau pabijuši atkārtoti.
Dans Ričels
aizejošais NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas komandieris
"Aizvadīto piecu gadu laikā izpratne par mūsu ieguldījumu šeit – Latvijā -ir stipri uzlabojusies. Gan sabiedrībā, gan karavīru vidū. Skaidrs, ka nesenie notikumi Ukrainā atbalsojas Kanādas mediju slejās. Bet tas ļauj mums labāk parādīt mūsu valsts sniegto ieguldījumu drošībā."
Lēmums par sabiedroto karavīru izvietošanu Polij;a un Baltijā savulaik tika pieņemts, reaģējot un Krimas aneksiju. Taču jāņem vērā, ka process kopumā aizņēma trīs gadus. Tagad, pēc Krievijas atkārtotās agresijas Ukrainā, reakcija tiek solīta daudz ātrāk.
Krimas aneksija notika 2014. gadā. Lēmumi par jaunu kaujas grupu izveidi tika pieņemti 2016. gada NATO samitā Varšavā.
Ierašanās vēl pēc gada.
Egils Levits
Valsts prezidents
"Ja mēs redzam, ka nepilni četri mēneši kopš kara sākuma. Un NATO jau ir pieņēmusi virkni lēmumu un mūsu sabiedroto klātbūtne, karavīru skaits ir krietni papildinājies un tiesi kopš 24. februāra. Un mēs darbojamies kopā ar citām valstīm, lai stiprinātu NATO austrumu flangu."
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Lēmumi par to tiek sagaidīti no mēneša izkaņā paredzēta NATO samita Madridē. Runa ir gan par skaitlisku karavīru pieaugumu, gan par statusa maiņu. Proti, lai klātbūtne būtu pastāvīga.
Citiem vārdiem, ņemot vērā Krievijas izvērsto agresiju, NATO austrumiem vajadzētu būt visvairāk aizsargatajiem.
Baiba Braže
NATO ģenerālsekretāra vietniece
"Jūs prasāt, vai domāt ir pareizi… domāt ir pareizi. Bet vai reģions ir visapsargātākais, tas ir relatīvi…."
Lai arī prakse parādījusi, ka lielākais apdraudējums ir Krievija, Baiba Braže tomēr liek saprast, ka "visas olas" vienā grozā netiek liktas.
Baiba Braže
NATO ģenerālsekretāra vietniece
"Visi spēki tiek izvietoti atkarībā no esošās drošības situācijas, draudu analīzes, kāda ir nepieciešamība. Patlaban situācija Krievijas agresijas dēļ ir pasliktinājusies, nav tiešu draudu ne Baltijai, ne NATO dalībvalstīm, bet kopējā situācija ir sliktāka… Visticamāk, Madridē būs lēmumi par talāku spēku stiprināšanu. Bet teikt, ka būs rīt uz pusdienas laiku, nevar, visss notiek pakāpeniski."
Teorētiski Latvija var nonākt situācijā, kādā tā bija pirms pieciem gadiem. Proti, strauji būs nepieciešams paplašināt Ādažu militāro bāzi.
Ziņu žurnālistikā no 1998. gada. Pamatā atspoguļo iekšpolitiskās norises, seko līdzi notikumiem ārvalstīs. Par sirdslietu sauc vizuāli spēcīgu un aizraujošu stāstu veidošanu.
