Rīgā pie Brīvības pieminekļa aizvadīta pretkara demonstrācija, ko bija sarīkojuši (Latvijas krievvalodīgo kopienas pārstāvji, kuri centās rādīt, ka (Ukrainā notiekošais ir Putina karš, nevis Krievijas karš. Viņi aicināja pārtraukt karadarbību un nosodīja Krievijas varu, tās rīcību saucot par noziedzīgu.
Kustības "Krievu balss pret karu" demonstrācija sākās ar klusuma brīdi Krievijas īstenotā kara upuru piemiņai, un atskaņojot gan Latvijas, gan Ukrainas himnu.
Demonstrācijas dalībnieki pauda atbalstu Ukrainai un nosodīja karu, Krieviju aicinot nekavējoties pārtraukt karadarbību.
"Viss, ko cilvēki tagad dara, ko tagad dara Putins, Putina kareivji, viņi iznīcina ne tikai Ukrainu. Viņi iznīcina cilvēcību kā tādu, un galvenais mūsu pasaulē tagad ir cilvēcība," saka demonstrācijas dalībnieks Konstantīns.
"Es uzrakstīju "Ukrainai uzvaru" nevis tur "Es par mieru" tāpēc, ka es patiešām uzskatu, ka uzvara Ukrainai [būs] arī uzvara Krievijai un Baltkrievijai. Jo tikai tad, ja Ukraina uzvarēs, tad tas fašistiskais režīms kritīs," teic demonstrācijas dalībniece Anna.
Pie Brīvības pieminekļa bija pulcējušies vairāki simti dažādu paaudžu cilvēki — ne vien krievvalodīgie, bet arī latviski runājošie.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
"Es ar Ukrainu ceļos un guļos. Es skatos to "Current Time" un arī to "ATV". Nu, šausmas vienkārši! Šausmas, ko tas Putins ir paspējis izdarīt pa nepilniem diviem mēnešiem. Cik daudz sagrautas pilsētas, nogalināti mierīgie iedzīvotāji. Mierīgie iedzīvotāji būs nogalināti acīmredzot desmit reizes vairāk nekā karavīri. Un aizvesti simtiem tūkstoši jau deportēti uz Krieviju. Nu, ārprāts vienkārši!" pauž demonstrācijas dalībniece Aiva.
Savās uzrunās atsevišķi krievvalodīgo kopienas pārstāvji atzina, ka viņu dzimtā valoda paaudžu paaudzēs būs slepkavību, izvarošanas un spīdzināšanas valoda. Demonstrācijā piedalījās arī Latvijā dzīvojošais Krievijas kinorežisors Vitālijs Manskis. Krievvalodīgo kopienu viņš aicināja ne tikai piedalīties protestos, bet rīkoties arī ikdienā, lai censtos pārliecināt tos, kuri kļuvuši par Kremļa melu un propagandas upuriem.
"Man sanāk aprunāties ar taksistiem, ar dažādiem citiem cilvēkiem, kuri man stāsta, kas patiesībā notiekot Krievijā – cik laba ir Putina ekonomika. Tiesa, neviens nevēlas braukt tur dzīvot. Man šķiet, ka mēs, krieviski runājošie, savā lokā varam vienkārši apgaismot un pārliecināt šos cilvēkus," norāda Manskis.
Uz skatuves kāpa arī Krievijas aktrise Čulpana Hamatova, kura patvērumu tagad radusi Latvijā. Savulaik bijusi Vladimira Putina atbalstītāja, taču aizvadītājos gados viņa asi kritizējusi Krievijā valdošo režīmu.
"Necilvēcīgo karu sāka Krievija. Bet arī es esmu Krievija. Manis teikto izlaboja — karu sāka nevis Krievija, bet Vladimirs Putins un Krievijas vara. Tā ir mana valsts un dzimtene. Es to ļoti mīlu, un arī es esmu daļa šīs valsts. Man ir kategoriski nepieņemami, ko manā vārdā tagad dara mana dzimtene," pauž Hamatova.
Aptaujas liecina, ka Latvijas krievvalodīgie, kuri neatbalsta Krieviju, ir mazākumā. Saskaņā ar SKDS marta sākumā veikto aptauju, Ukrainas pusē ir tikai 22-i procenti respondentu, teju tāds pats skaits aptaujāto pauž atbalstu Krievijai, bet gandrīz puse krievvalodīgo neatbalsta ne Krieviju, ne Ukrainu.
