Kriptovalūtas arvien populārākas arī Latvijā
Latvijā arvien populārākas kļūst virtuālās jeb kriptovalūtas, kuras, pateicoties to vērtības lielajām svārstībām, paver cerības uz spekulatīvu peļņu. Atbildīgās iestādes brīdina – ar šādām investīcijām var apdedzināties un tās mēdz piedāvāt arī krāpnieki. Kriptovalūtas un tehnoloģija to pamatā gan ir uz palikšanu, tāpēc Briselē domā, kā šo jomu regulēt, vēsta TV3 Ziņas.
"Nu man personīgi pirmā pieredze bija pirms gadiem pieciem sešiem. Biju nopircis nedaudz kripto. Kā spekulāciju, kā tādu investīciju. Tas dažu gadu laikā izauga par lielāku summu," atminas kripotvalūtu entuziasts Kristaps Mors, stāstot, ka tolaik izdevās sākotnējo 3000 investīciju pārvērst par aptuveni 50 000 vai pat vairāk.
"Bet tā visa nauda likās tāda virtuāla, ne jau tā īsti nopelnīta. Gandrīz kā loterijā esi uzvarējis. Ar vēl vienu draugu izdomājām, ka ieguldīsim to naudu tālāk kriptomainīgā."
Kriptovalūtas parādījās nu jau pirms vairāk nekā 10 gadu, pirmā bija šobrīd joprojām populārākā pasaulē "Bitcoin". Tā bija kā atbilde pasaules ekonomiskajai krīzei – decentralizēta, virtuāla valūta ārpus valdību uzraudzības, komisijām un izmantošanas ierobežojumiem. Finanšu pasaules Mežonīgie Rietumi, balstīti blokķēdes tehnoloģijā – izkliedētā, bet savstarpēji saistītā datu virtenē. Savukārt kriptovalūtas rakšana pēc būtības ir to radīšana un tīkla uzturēšana.
Par spīti oficiālo iestāžu bažām par šo risinājumu viena "Bitcoin" vērtība, kas sākotnēji bija krietni zem viena centa, nu jau pieaugusi līdz desmitiem tūkstošu ASV dolāru. Pa ceļam piedzīvojot mežonīgas svārstības un kļūstot par ļoti augsta riska spekulatīvu peļņas avotu. Sākotnējo gadu trakumi diez vai atkārtosies, bet milzu svārstības turpinās joprojām. Piemēram, pēdējo 12 mēnešu laikā "BitCoin" vērtība no aptuveni 60 tūkstošiem dolāru nokritās līdz 29 tūkstošiem, pērn rudenī sasniedz absolūtu rekordu un tagad atkal ir zemākā punktā pie 40 tūkstošu.
Šo aktīvu vērtību, līdzīgi kā tradicionālās valūtas, ietekmē pieprasījums un piedāvājums. Pastarpināti, piemēram, bažas par pandēmiju, ģeopolitiskiem satricinājumiem un ekonomisko attīstību, bet šeit liela loma ir arī citiem aspektiem, tai skaitā valdību lēmumiem par kādiem ierobežojušiem pasākumiem kripto segmentam. Tāpat, piemēram, pērn uzņēmējs Īlons Masks nāca klajā ar vairākiem pretrunīgiem paziņojumiem saistībā ar kriptovalūtu pieņemšanu norēķinos par "Tesla" elektroauto, un katru reizi tas radīja nozīmīgas tirgus svārstības.
Būtisks aspekts ir arī energocenas.
"Viena transakcija, lai pārskaitītu naudu no punkta A un punktu B, patērē 1200 līdz 2200 kilovatstundām. Tas ir nežēlīgi anormāls skaitlis. Tas ir apjoms, ko Latvijā vidēji patērē viena mājsaimniecība gada laikā. Varam iztēloties, kāda ir šī ekoloģiskā pēda uz pasauli."
Tehnoloģiskie risinājumi gan dažādi, arī zaļāki. Latvijas Bankas jaunāki dati liecina, ka virtuālas valūtas pie mums kļūst aizvien populārākas – pusgada laikā no 4% līdz 8% pieaudzis to Latvijas iedzīvotāju īpatsvars, kuru īpašumā bijuši šādi kriptoaktīvi. Tas raisa lielas bažas ne tikai par neapdomīgiem ieguldītājiem, bet arī krāpniekiem.
"Ik pa laikam mums kā centrālajai bankai raksta cilvēki ar jautājumu, kāpēc ECB vai kāpēc Latvijas Banka vēlas ieturēt komisiju par kriptoaktīvu transakciju. Kaut gan tas tā nenotiek. Tad mēs zinām, ka šis ir viens sava rokrakstiem krāpniekiem – viņi vēlas iegūt komisiju, aizbildinoties ar to, ka to prasa ECB vai Latvijas Banka, un tādējādi izkrāpt no jums naudu," norāda Dārziņš.
Iedzīvotājus aicina būt uzmanīgiem arī Krispars Mors. Milzīgs skaits kriptovalūtu, un daudzi tirgo tukšu gaisu.
"Ieteiktu neaiztikt visus tos 10 vai padsmit tūkstošus mazos coinus, kas, visticamāk, beigsies bēdīgi un radīs zaudējumus," skaidro Mors.
Svarīgi arī investēt tikai naudu, ko cilvēks gatavs zaudēt. Patlaban darbs pie jomas regulējuma notiek Briseles līmenī, gan lai iedzīvotāji būtu labāk informēti, gan lai savā ziņā ievilktu šo segmentu vairāk klasiskajā finanšu sistēmā.
"Šīs platformas, kas grib palikt tā saucamajā darknet vai pagrīdē, būs spiestas nākt uz regulēto vidi. Tas ir arī izaicinājums. Viņi gribēs parādīt, ka ir legāli pakalpojumu sniedzēji," saka Finanšu un kapitāla tirgos komisijas pārstāvis Ingus Valtiņš.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
