Kritizē Nacionālo attīstības plānu – ar veselībai atvēlēto finansējumu tā izvirzītos mērķus sasniegt nevar

Deputātus ar Nacionālo attīstības plānu līdz 2027. gadam iepazīstināja Veselības ministrijas (VM) vadība. Lai arī izvirzītie mērķi skan cerīgi – uzlabot veselības aprūpes pakalpojumu un zāļu pieejamību vai nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu mediķiem, tomēr plānotais un piešķirtais finansējums teju visās pozīcijās atšķiras kardināli.  Piemēram, pakalpojumu pieejamības uzlabošanai tuvāko septiņu gados prasīti 900 miljoni eiro, bet piešķirti – tikai 68 miljoni.

"Ieviešot NAP šādā redakcijā mēs labākajā gadījumā noturam sabiedrības veselību tādā līmenī, kā tas ir patlaban, bet tas ir labākajā gadījumā, jo izdevumi veselības aprūpei palielinās, iedzīvotāji noveco," pauž Veselības ministrijas valsts sekretāre Diāna Mūrmane-Umbraško.

Dramatisko ainu turpināja ieskicēt Latvijas Ārstu biedrība. Norādot, – šogad veselības aprūpē no valsts budžeta uz vienu iedzīvotāju paredzēts tērēt 639 eiro. Igaunija uz vienu iedzīvotāju šogad atvēlēs divas reizes vairāk naudas – 1 430 eiro, Slovākija – 2179 eiro gadā, bet līdere šajā ziņā ir – Vācija -, kas uz vienu iedzīvotāju tērē virs pieciem tūkstošiem eiro gadā. Vidēji Eiropā šī summa ir 2220 eiro gadā.

"Mēs varam viens otru apsveikt ar to, ka mums ir vissliktākais rādītājs par finansējumu uz iedzīvotāju gadā. Lai nodrošinātu kaut cik, kaut kādu veselības aprūpi tādā Eiropas līmenī ir nepieciešami vismaz 1000 eiro. Saprotiet, mēs neplēšamies tikai par sevi," saka Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece.

Atsevišķi deputāti trešdien atzina, ka nebija gaidījuši dzirdēt tik katastrofālus datus, un dalījās savā personiskākā negatīvajā pieredzē, saskaroties uz savas ādas ar valsts medicīnu. "Vistrakāk bija "Stradiņos", kad bija 13 stundas un 8 stundas no tām es sēdēju uz plastmasa krēsliņa ar lielu temperatūru, uzsedzu savu mētelīti," pieredzē dalījās Saeimas deputāte Inese Ikstena (A/P!).

Deputātes pieredze mediķos galda otrā pusē raisīja vieglu smaidu, jo ārstniecības personāls uz šādām un līdzīgām problēmām norādījis jau gadiem.

"Mēs sniedzam palīdzību faktiski mirstošiem un akūtiem slimniekiem, te ir tas rezultāts, te ir vesels skaists iepriekšējo Saeimas deputātu, kuri pieļāva šādu situāciju, kādā mēs esam pašreiz," sacīja Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēņija Kalējs.

Komisija vienojās prasīt valdībai, lai tā, pieņemot Nacionālo attīstības plānu, kā prioritāti tuvākajiem gadiem izceltu tieši atsevišķu veselības nozares vajadzību īstenošanu.